sestdiena, 2011. gada 8. oktobris

Pirmā oktobra nedēļa.


Tu spēj vairāk nekā domā. Tu esi visums. Tu esi saule un ķermenis, kurā ir dvēsele. Tu esi viss, ko tu redzi. Tikai celies un dari.

Hei, hei. Sen neesmu šeit pabijusi, bet tas nenozīmē, ka man iet slikti. Man iet tiešām labi, ja neskaita to, ka man ir milzum daudz darbi, kas jāpadara īsā laikā. Cenšos darīt visu, kas ir un nav manos spēkos,lai sasniegtu augstāko.!
  Tātad jā, daudz darbu mākslas jomā, kas pilnveido un padara savādāku manu dzīves uztveri- bet visumā pozitīvi. Pat tagad liekas, ka kopš esmu citā skolā, pilsētā, esmu kļuvusi savādāka, tādā ziņā, kā pieaugušāka, ja tā to var nosaukt. Vienkārši es tagad apzinos, ka ir jāmācās, lai kaut ko sasniegtu, jo savādāk viss izbirs, kā smiltis sauc pirkstiem.  Pašam ir jādomā vai nākošajā rītā būs ko ēst, un tādā garā!

  Bet ja runa iet par koju dzīvi, tad man ir paveicies, jo tik daudz pozitīvu emociju ikdienā man nebūtu,ja tur nedzīvotu. Jo ar mani ir tik daudz foršu cilvēku, kurus iepazinu, šī mēneša laikā. Katru dienu kādam pinu matus, krāsoju, foķēju, krāsoju nagus utētē, laikam tas būs mans nākotnes mērķis- strādāt ar cilvēkiem. 
  Par kursu vispār ir viegli runāt, jo man viņi visi ir šausmonīgi lieliski, tiešām! Tik sakarīgus cilvēkus, kas grib mācīties un dzen jokus, tā vien gribas satikt katru dienu. Un nav tā, ka mēs esam pa grupām sadalījušies, jo visi runā ar visiem. Tagad tiešām to tā varētu nosaukt- viens par visiem, visi par vienu.! Un tas baigi mani priecē.
 Pirmais kopīgais piedzīvojums- ozolkalns, tā izsmējusies, un rāpusies 16 metru augstumā sen nebiju, bet tiešām man ļooti patika :)  Autobusā tik daudz smieklu. 
  Kad bijām muzejā- vēstures stundā, tur arī bija smieklīgi, jo vienmēr kāds atrod ar ko uzjautrināt, matemātikas stundas, kurās smejamies.!

Mums visiem ir viens mērķis un tieši tas,laikam mums palīdz tiekties augstāk- visiem kopā!
Man tieššššām patīk, tas ko es daru!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru