Jo tu..

Trīs lietas mani moca no mazotnes: kas biju, kas būšu un esmu kas es?

/F.Bārda/

Dažreiz liekas tik muļķīgi iedomāties to, ka es esmu tik jauna, bet tomēr, uzskatu, ka man ir tik daudz problēmu. Bet ir jau arī. Es bieži sev uzdodu jautājumu:'' Ko dzīvē es nožēloju visvairāk?''. Un man ir kalni ar atbildēm uz šo jautājumu. Galvenokārt visas no tām ir saistītas ar cilvēkiem, kurus pazaudēju, darbi, kurus neizdarīju, bet es tikai knapi esmu iedzīvojusies savos 16.  Puse no tā, ko es esmu darījusi ir uzskatāma par muļķībām, kuru dēļ es pati galvenokārt uztraucos. Tas ir noticis tad, kad esmu izkāpusi no savu vērtību sistēmas un gluži vienkārši metusies kārtējā iespējā baudīt. Bet re cik daudz pa saviem 16 gadiem esmu nožēlojusi. Mmm.

Tā nu izdomāju šo jautājumu uzdot savai 73 gadus vecajai vecmammai. Klausies vecomamm:'' Ko tu dzīvē nožēlo visvairāk?'' Šāds jautājums no manas mutes izskanēja pirms minūtēm 5. Īstenībā man bija neērti to jautāt, jo domāju, varbūt viņa nevēlēsies par to runāt, bet es sagaidīju atbildi gandrīz tik pat ātri, cik ātri uzdevu šo jautājumu. Viņa teica: '' Es nezinu ko es nožēloju!'' Brīdi apdomājusies viņa atteica:'' Laikam jau to, ko savu lielāko daļu jaunības veltīju dejošanai, tas bija viss ko tik ļoti mīlēju un centos!''  Godīgi sakot es apmulsu, jo domāju, ka būs stāsts par kādu neizdevušos mīlestību, kādu nepateiktu vārdu, neizdarītu darbību, bet tā nebija. Redziet, tas pierāda to, ka labāk nožēlot izdarīto, nekā neizdarīto. Viņa nenožēlo palaistos puišus vai neapmeklētās balles, pat ne to, ka bija grūti kaut kur studēt vai citreiz pat nebija ko ēst. Viņa nožēlo to, ka savu jaunību veltīja tam, ko mīl- dejošanai. 

Tagad vērts padomāt, vai mēs,jaunieši, vecumā pat atcerēsimies kaislīgās naktis, zaudētos cilvēkus un neapmeklētās ballītes?!

 Laiks – lētākais, tomēr dārgākais, jo caur to mēs dabūjam visu./Rainis/

Mūsu nelaime ir tā, ka mēs nekad skaidri nezinām, kur mūsu nevarēšana beidzas un mūsu negribēšana iesākas.
/Rūdolfs Blaumanis/