Zilacainas tumšmates stāsts par to kā pacelt vīna glāzi skumjā vientulībā, izbradāt peļķes rudens pēcpusdienā un pasmaidīt nepazīstamam pretimnācējam. Šeit ir stāsti, kurus bail paust skaļi,kurus rakstot klaviatūru mēdzu slaucīt no asarām, un kafiju, kas nekad neatdziest. Par dzīvi ar salauztiem cilvēkiem un sevi.
trešdiena, 2012. gada 29. augusts
Laimīgā diena
Beidzot. Beidzot mana laimīgā diena ir pienākusi. No rīta ieeju dr.lv pēc tam twitterī. Un twitterī ziņa, ka esmu laimējusi ielūgumus uz lielo uguņošanu valmierā. Nu tādi laimes kliedzieni un jā, beidzot arī man laimējās. Vēlāk jau tīrību kārtību manā istabā. Viss, kas vecāks par gadu bez žēlastības devās uz mistkasti. Tā nu smuka istaba pirms došanās projām.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru