Kristmas taim

Like how it feels!

Mīlu sniegu, daudz sniega. Nu labi, bišķiņ sniega, šajos ziemīšos noteikti man vajag, bet nezinu pat kādēļ bet esmu ļoti, ļoti laimīga, un ir man arī tā sajūta, nedaudz, bet ir!

Skola +/- veiksmīgi piebeigta, tas priecē viennozīmīgi. Bet kā mēs iesākām savu brīvlaiku? Ar sidžu un ritu maucām ballēties uz Viesturu vidusskolu. Bija superīgi, ritīgi iztrakojos un izdancojos, vienkārši ritīgi awsomīgi bija, pēc balles biju ritīgi piekusi, kā vajag. Tad palīdzēju grupai sanest mantas uz mašīnu un tādā garā, tad nu mani vizināja mājās, pasmējāmies un bijām jau smiltenē, gāju gulēt.
Šodienu gan iesāku ar friziera apmeklējumu, kur mani apgrieza, tā, kā tas bija vasaras sākumā, atkal nepierasta sajūta, bet feini jau, feini. Tad gāju ārā ar aneti, ļot, ļoti sen nebiju viņu satikusi, un ziniet, pietrūka jau laikam. Daudz daudz izstaigājāmies, izrunājāmies sen nerunātas lietas, atcerējāmies vasaru, eehh lieliski. Gājām iedzer tēju, un tad piezvanīja, arī sen neredzēti draugi. Bijušie klasesbiedri 2 aicināja ballēties, bet nu tā kā es jau ar Neti biju ārā, nekas neatlika, kā maukt šim pie mums. Tad nu mēs dzērām tēju, šie spēlēja bilijardu, un daudz smējāmies, sāku atcerēties vecos laikus, kad vēl gājām kopā, visi tie negantie jociņi. :))
Bet tad bija laiks atvadīties. Aizgāju pie mammy uzsitu bazaru un gāju mārtiņam atdot zsv paciņu, ko šis pie manis atstāja, tad satiku ''savu draugu'' kā mammy mēdz šo dēvēt. palūdzu, lai aizved mājās, šis arī aizveda, lieliski! Nu ko esmu mājās, garīgais lielisks.
Drīz ar brāli rotāsim to kristmasu trīi. :) Me ir sajūsmā..!

Priecīgus un mīļus!

How cool is that!?

Students pat pēdējo brīdi atliek uz pēdējo brīdi!

Hei yoo! 

Tātad aizvakar galīgi nebija vēlmes kaut ko darīt, un truli sēdēt interneta vidē arī nebija jēgas, tā nu sāku skatīties filmu. Sāku ar kaut kādu senu Hannas Montanas filmu. Īstenībā nebija tā, ka nepatika, varēja diez gan daudz vērtības saskatīt, un tas man ir galvenais. Bet,protams, man jau nepietika ar vienu filmu šajā vakarā, tā sāku skatīties ''Mean girls2'', vot tā filma gan man patika. Ritīgi aizraujoša. Beigu beigās sāku skatīties arī ''last song'' bet tai tiku tikai līdz 30 minūtei. Bet noteikti turpināšu skatīties. :)

Tā nu vakar pēc skolas sagaidīju brāli līdz man atbrauc pakaļ. Tas bija sasodīti feini. Staigājām pa valletu, meklējām šim drēbes priekš balles, atradām arī. Pēc tam pēc viņa vēlmes gājām ēst, teicu, lai ejam uz bastionu. Šis uzsauca man, hihi kjūt! Tā nu sēdējām un ēdām, ritīgi šiki un tā, es nezinu likās, ka mēs baigi pieauguši esam, un tik runājām, kā nu mums gājis un tā. Likās, ka mēs nedēļām neesam tikušies. Parunājām par ziemīšu dāvanām vecākiem, paši sev un tādā garā. 

Pa ceļam uz manām kojām atkal atcerējāmies vecos laikus, kad uzgriezām kādu smieklīgu dziesmu uz skaļāko, un smējāmies. Ahh. Un tomēr, atpakaļceļā atkal ālējāmies, bija ļoti forši atkal!

Unun un jātnieki uzarēja o!skatuvē. Nu mēs ar Sidžu esam laimīgas! Yīihā!

Šodien gan ir tas pēdējais brīdis, kad pabeigt visus darbus, lai arī cik muļķīgi tas neizklausītos- skarbākā nedēļa varēs sākties! Man bail ja godīgi!

Life

Šodiena! Bija diezgan lieliska, nu labi, nevis diezgan, bet lieliska jā! Pēc skolas aizgājām līdz centram, paēdām hesītī un staigājām pa ''Valletu''. Iečekojām ziemīšu dāvanas. Tad jau atbrauca pie mums draugi. Un aizbraucām, parādījām mūsu skolu, kojas, tad hoķis VOC'ā. Tas točna bija smieklīgi, bet nu jā, auksti diezgan arī bija. Vijciems zaudēja Sedai, bet tas nekas, bija lielisks vakars. Daudz smieklīgu sarunu un jāa, viss bija čotka, visādā ziņā :)


;* :))

There is no point.

Heijā, heijā! Lieliska pirmdiena! Nūu, iespējams, ir laba, lai neteiktu vairāk.
Sākšu ar šodienu.:
Gāja labi, jo angļu valodā bija ieskaite kuru es noliku, tiešām lieliski, vairs nebūs jāuztraucās par to, arī datorgrafikā pabeidzu savu logo- firmas zīmi, jeb kā to pareizi nodefinēsim, karoč mana zīme, kuru pēc tam printēs uz līmplēvēm, tad tur graizīs un jā, būs čotka! Tad nācu uz kojām. Jau kādu stundu esmu viena šeit, jo pārējām, manējām vēl stundas, bet tas jau nekas, drīz jāsāk ķerties pie darbiem, jo tie krājās un krājās, un krājās, un laiks tik sarūk... Bet tas jau nemaina faktu, ka nākošnedēļ ir skate- ouu šīit! :D

Par nedēļas nogali!

Tā bija, ka liela vēlme aizkulties līdz ballei un tur paballēt noteikti bija, un ja ir vēlme, ir jāmēģina atrast risinājums, kā uz turieni tikt! Atradu. tētiņš aizveda un atstāja mani ballē. satiku Sidžu un Alisi un laidām ballē iekšā. Pa ceļam līdz zālei satiku vēl pāris foršus cilvēkus. Aizgājām pie galdiņa, sapazinos ar cilvēkiem, kaut ko pasmējāmies un gāju dejot. Daudz dejot, un daudz, un vēl daudz. Dažreiz tas pat šķita nāvīgi, ja sanāk dejot ar cilvēku, kam tas īpaši nepadodas. Nu labi, es jau pati neesmu nekāda dejotāja, bet tomēr, eolikas popūrijs, ar tādu cilvēku bija diezgan šīzzo, bet nu izdarīju. :) Tad jau gan atlikušais vakars ar citiem dejotājiem. Daudz deju, daudz smieklu un pozitīvu emociju.
Nedaudz paķiķināju par citiem cilvēkiem, par kuriem zinu pagātnes nedarbus, un tagad tas tiešām šķita visnotaļ uzjautrinoši. Neteikšu, ka arī uz mani neskatījās, bet tam jau iemesls bija tāds, ka dejoju ar tās čikitas ļoti pazīstamu cilvēku. .. Bet kāda gan tur šķirba. Tā man gāja, brālis bišķi pa ātru atbrauca pakaļ, šis tas pietrūka, bet nekas...

Un un un tagad atkal jāķeras klāt darbiem, kas mani moka, vēl šito nedēļu. Uhtīi. Bet kā teica, kāds cilvēks draugiem.lv dienasgrāmatā: Ieteikums tiem, kas mācās mākslas vidusskolās un grib normāli beigt šo pusgadu: "Nedomājiet par visādām blakus hu*ņām (kā, piemēram, mīlestību), jo tā ir tāda draza, no kā labāk turēties pa gabalu."


Jādomā par cīnīšanos līdz galam, vēl nepadošos, vēl ne! Uzmanību veltu tikai darbiem. Gandrīz tikai darbiem.!:D 

Man iet labi, lai gan dažreiz tā nešķiet!

Tā vienkārši.

Nu ko. Skolas diena ir sen jau garām, un drīz jau tuvojas nākošā skolas diena, bet tas jau nekas! Bet šodien galīgi sagruzījos par to, ka man nespīd paspēlēt ar atkal foršiem cilvēkiem. Cik nožēlojamas spēles, cik nožēlojams garastāvoklis.

hehe un hi hi

Jo mums tā patīk!

Hei, hei, kārtējā skolas nedēļa ir noslēgusies, kas mani tiešām priecē.  Bet varen lieliem soļiem tuvojas skate, kura atkal,manuprāt, būs traka. Uhhtī. Man vēl tik daudz kas ir jāpaspēj. Opā!

Bet kā gāja 5dien? Lieliski. Ar Aneti skolā smējāmies, daudz smējāmies. Mums literatūrā bija jātaisa kkāda luga, kurā jau smējāmies. Tad aizgājām līdz hesim, kurā vēl arvien smējāmies. Tad uz 5vidžu aizgājām. Matemātika- vispār neko nedarijām, tikai smējāmies par to kā citi cilvēki izrunā e. Nu tādos vārdos kā- Enkurs. Nu kur tā savādāk jāizrunā. Tad sākām domāt stāstu ar tiem interesantajiem E. Es esmu enkurs. Iekāpu mēslā.. Tā līdz asarām pagāja mūsu matemātika. Protams, informātika jau nebija savādāka, bet tas jau nemaina faktu. Man ļooti patika!

Bet nu tad jau aizbraucu mājās un man zvanīja un zvanīja, ka jāiet ārā, bet nē, es negribēju jo ārā bija vareni slapjš!!

 :)