Fak yea!

Mūsu kursā ir kā seriālā. Netici? Tad izlasi šo te!

Ārim patīk Monta. Montai patīk Āris. Elīnai Po patīk Āris. Ārim ir uzmīst un Elīnu Po. Romānam patīk Liene un Laura. Lienei un Laurai uzmīst uz Romānu. Vēl Romānam patīk Ktijia. Kitija Romānu uztver kā draugu. Grantiņam patīk Ktijia un Liene. Romāns ir greizsirdīgs uz Grantiņu. Grantiņam tas uzmīst. Kitijai un Lienei uzmīst uz Grantiņu. Jorenam patīk Kitija un Liene. Kitijai un Lienei uzmīst uz Jorenu. Jorens ir greizsirdīgs uz Grantiņu. Grantiņš grib novākt Jorenu. Jorena brālim patīk Liene.  Jorens ir greizsirdīgs uz savu brāli. Laurai patīk Skrodelis un Graudiņš. Liene nespēj nedomāt par Skrodeli. Graudiņš kaut ko grib bīdīt ar Lauru. Romāns nesaprot- būt greizsirdīgam vai nebūt. Lienei patīk Edžons Rozīte.Edžonam Rozītei uzmīst uz Lieni. Elīnai Doniņai patīk Atis. Atim patīk Elīna Doniņa. Edzītim patīk Zane. Zanei uzmīst uz Edzīti. Jorens nezin vai būt greizsirdīgam uz Romānu. Romāns iespējams ir gejs. Grantiņš grib Lieni. Jorens plāno piekaut Grantiņu.

Sports

Pavisam drīz arī es atsākšu savas karjeras vienu no šķautnēm - sportu. Volejbolu. Tapēc nedaudz iedvesmojošs teksts šim vakaram. 

Profesionālais sports ir daudz nežēlīgāks par kliedzošiem un iedvesmojošiem avīžu virsrakstiem un daudz prasīgāks par elku mīlošiem līdzjutējiem. Sportisti ziedo savas dzīves labākos gadus, laukumos sevi izgriežot kā trauku luptas, par to saņemot pretī godīgi pelnītu slavu, naudu un... nē, ne varu. Trešā lieta, ko viņi pilnīgi noteikti saņem kā mantojumu no sportā pavadītajiem gadiem – slimības, kroplums, fiziskās un garīgās atkarības.  Aizdomājieties par pieaugušiem vīriešiem spēka gados, kas kopš pusaudžu vecuma mērķtiecīgi tiek audzināti par gladioatoriem. Sporta skolas, treniņnometnes, sviedri un izturības pārbaudes, prasīgi treneri. Līdz skatuvei nonāk labākie, stiprākie, talantīgākie. Pēc tam? Aktieri pieaug, fiziskās pārslodzes, katru otro vakaru sezonas laikā aizvadot izšķiroso maču par noteiktiem mērķiem, mijās ar depresijām, kuras vienkāršs cilvēks neiztur. Azartam, fiziskajam spēkam un meistarībai otrā svaru kausu pusē ir nolikta pretī uzvara par jebkuru cenu, rezultāts, savainojumi. Taču prasa tikpat daudz kā toreiz, kad četrpadsmit gadu vecumā kļūdijies pie saviem vārtiem un treneris visas komandas priekšā tevi nosauca par bezsmadzeņu idiotu... Uz skatuves viņi ir pieauguši, zemapziņā – iebaidīti cilvēki, kas pilnīgi noteikti zina, kad, kur un kā viņiem jārīkojas uz ledus laukumā, bet apjūk brīžos, kad uz tiem pašiem jautājumiem jaatbild pēc treniņa vai spēles – jau īstajā dzīvē. Dresēti varoņi.

A.Puče "OZO. Cilvēks uz ledus."

Lēkā pa dzīvi.

Veči. Šitā prakses padarīšana ir tik sasodīti smieklīga padarīšana. Vispār mums te iet vienkārši ideāli, mums tā,protams, neskaitās vēl vasara, bet tik awsomīigi piedzīvojumi.
Vakar kā jau vienmēr ar Vīču dodamies uz centru. A zvana kursabiedrs edzīts, dvai braucat pie grantiņa [17km no valmieras], mums jau nu 2reiz nav jāsaka, mēs arī braucam. Aši knaši un mēs jau sēžam autobusā uz pirti. Izrādās, ka šie domāja, ka mēs mulam un nekur nebraucam, tā nu aprāvās, bet beigās tā pat nevarējām tur palikt un devāmies 10 ar autobusu atpakaļ uz valmieru. Izkāpjam pieturā un zvans uz mūsu otrajām mājām, un jā, varējām iet uz turieni, mēs sajūsmā gājām ar. Tā nu pavadījām jau otro nakti tur. Pasēdējām pie kompja, pasmējāmies un tā, burvīgi.
No rīta atkal kūdžojām uz koju pusi paķērām mantas un devāmies praksē. A kā jau mums ar Vīču pierasts uzslēdzām dejošanas dziesmas. ''Lēkā'' un mēs ar vīču savā vakaru elementā. Lēkāja visa mūsu prakses grupa, bet mēs ar vīču uz trepēm, sou fakin fanii. Labi jau, ka sākotnēji tā dziesma man kretinēa, bet viss mainījās pēc vienas ballītes. :D

Reāli tik fantastiska sajūta. Šodien gan atpūšamies, lai rīt atkal varētu darīt ko?-- ballēties! :D

Ahūni!

Katram pirmdienas rītam ir savs piektdienas vakars. Uz šo teicienu gan nevarētu norakstīt vakardienas piedzīvojumus, jo ballēties pirmdienā sen nebija sanācis, bet bija ahūni, kā saka Tauriņš. Ar kursabiedreni Lauru nostrādājām savas prakses stundas, sou nogurdinoši ietērpties krāsotāju kostīmos un krāsot, berzt, krāsot sienas... Pēc tam jau savas krāsotāju drēbes nomainījām pret izejamajām un devāmies ciemiņos. Bija jau feini, ja jāsaka godīgi, man jau ļoti patika. Vot tā bija vienkārši vakara baudīšana. Vienkārši es ar vēl 3 cilvēkiem smējāmies, dziedājām, dejojām, spēlējām kārtis, un tā līdz rītagaismai, kad mums līdz praksei bija palikušas nieka 6 stundas. Pagulējām 4 un atkal strādājām. Bet tas viss izvērtās tik pozitīvi, ka pilnīgi prieks, tiešām, tas bija kaut kas feinss. Laikam, ar īstajiem cilvēkiem, īstajā laikā un vietā. :)

Tagad sēžu purva kojās un gaidu, kāda izvērtīsies šodiena. Vīča vēl saldi murrā kādu stundu un ta jau mēs laidīsim atkal meklēt piedzīvojumus, jeb vienkārši atpūsties. Man krāsotāju tērps jau nomainīts pret izejamo un tas ir tik burvīgi, kad skolas nav, ir tikai prakse, nu labi, vēl šis tas skolā, bet tas tā, chill. Vot tā ir dzīves baudīšana, kā tagad, mierīgi un skaisti.

Bučas, neveiksminiece!

sou fakin fanii

Jau 3šā diena, kopš esmu izolēta no sabiedrības. Bet pašlaik es vienkārši esmu pārsmējusies. Kopā ar @Vīča pasmejamies par mūsu kopējiem draugiem.  Ai, smiekli šodienai piestāv, ļoti, ļoti.

No other place

Galvenais - palikt uzticīgam pašam sev. Domāt ar paša prātu, redzēt ar paša acīm. Nenožēlot notikušo, bet mācīties no tā.

Katram no mums ir bijuši piedzīvojumi, kurus nevar aizmirst.

Hei. Šodiena man tāda pavisam nekāda. Ārā lietains, es sēžu pati ar sevi, mūziku, ietinusies segā un vienkārši neko nedaru. Cik neierasti man-skrienošam un varošam cilvēkam. Tiešām neierasti šāds vientulības glāsts, nu labi, nevarētu teikt, ka vientuļi, bet tā savādi būt vienai pašai. 

Vienīgais labais darbs, ko šodien esmu izdarījusi ir nedaudz pārveidojusi istabas sienas. Tieši ar to es sāku savu 6dienu, ar izmaiņām. Tā lēnām, katru dienu kaut ko mainīšu sevī, savā apkārtējā vidē, lai dzīve interesantāka. Istabas sienas ieģērbtas manos darbos, ''cubus'' plakāts ar vīrieti arī gluži citāds palicis, krāsas rullīts to noglāstīja un mani spēcīgākie domugraudi, kas liek nepadoties pavirši izmētāti par to, un mīļbildes arī stāv uz sienām, lai gan draudzeņu laiki jau labu laiku kā beigušies. Un rozes no vakardienas izlaiduma smaržo vienkārši debešķīgi, prieks, ka visi atcerējās, ka mīlu rozes. Bet par manu sporta skolas izlaidumu:

*Neviens izlaidums,laikam, nav bijis tāds, kas mani tik ļoti aizkustināja. Tas bija tik savādi, redzēt trennerīti tik lielu, nu ne jau sliktā ziņā, pavisam labā, kaut kad jau būs gaidāms vēl viens sportistiņš viņai. Un kad viņa tik burvīgi runāja par mums, aii, galīgi aizkustinājāmies mēs pašas. Uzdāvinājām viņai lielu rāmi ar mūsu bildēm, lai atcerās savas mīļās meitenes. Bija skaists izlaidums, ne tāds ierasts, bet burvīgs!

Kā jau pēdējā laikā šķiet neveiksminiece kļuvusi pavisam sentimentāla uz lietām, kurām sen jau būtu jābūt sakārtotām pa plauktiņiem, un uz tām jau vajadzēja būt putekļu kārtiņai, jo apritējis jau gads. Bet nepatīk man tie putekļi, tapēc mēdzu noslaucīt tos no visām lietām, pat atmiņām. Pat šodien tā diezgan spontāni galvā ienāca viens pagājušās vasaras piedzīvojums, tas man lika smieties, lai gan mulsinošākais fakts bija tāds, ka par to es iedomājos dušā. Lai nu kā, diezgan mulsinoši bija tad, kad viņš mēģināja paskaidrot brālim, ka es atnesu flešu. Cik ticami.. :D 

Ai, vispār kad satiku savu mīļāko meiteni atcerējāmies visu vasaru, kura man bija labākā. Visādus piedzīvojumus piedzīvojām, tik spēcīgi, nu vienkārši vāajprāats. Cik derības netika slēgtas un tas viss pildīts, pat vakar man par to nedaudz atgādināja. Bet jā, visai pozitīvi viss ir bijis. Tā nu laikam, lēnām atkal sāku likt visu pa plauktiņiem un uzpūst virsū putekļus tā, lai atkal viss nostāvas līdz nākošai vasarai, jo laikam apnika cīnīties. Lai gan, es vēl neatmetu ar roku. 

Sākas jauna vasara, jauni piedzīvojumi, karstas ballītes, karstas cīņas bīča laukumā un daudz atvēsinošu smieklu. Jāa, tādu es centīšos padarīt savu vasaru, jo vēl tikai 2 vasaras, kad nelegāli varu darīt to, ko pēc tam jau varēs darīt kā gribēs. Cheers!

P.s. Šodien nejauši uzgāju nelielu teicienu:'' Nerunā sliktu par tiem cilvēkiem, ar kuriem tev bija labi!'' 

Kvēlākie skūpsti, neveiksminiece.!

If U say so

Gan mēs paši, gan sapņi ir veidoti no viena materiāla.

Katrs mūsu sapnis ir dots ar iespēju to piepildīt. Bet,protams, ne vienmēr jau tas ir tik reālistiski un saprotami, kā tas ir pateikts.

Nu ko, bet šodien daļa no kāda sapņa piepildīsies. Šodien ir mana pēdējā oficiālā diena, kad skaitos pie sporta skolas. Jā, šodien es viņu pabeidzu un iegūstu dokumentu par to. Skan burvīgi, jo man ir bijuši tik daudz lūzuma punktu, kad gribas vienkārši visam atmest ar roku, bet re kā, atmaksājās tie 8 gadi, burvīgi. Pilntiesīga volejboliste no manis sanāca.

Bet vispār vēl arvien neesmu atmetusi savu iesauku par neveiksminieci, jo es turpinu izgāzties vēl arvien, turpinu gruzīties vēl un vispār turpinu savu ierasto dzīvi vēl un vēl un vēl.  Bet jā, ir iesākusies vasara, a tā pat man ir sūdīgs garastāvoklis, kamoon. Man liekas, ka es varētu kaut kur aizbraukt projām no visiem viena pati, lai neviens mani nevar sasniegt un neredzu arī nevienu. Jo kā redzu, vai jūtu kādu me ir dusmīga. Ai, cik patiesībā viegli ir mani nokaitināt. Ai, vispār cik patiesība es esmu kaitinošs un problēmu nomākts cilvēks. Get a life dude!

Krist uz nerviem - tas ir viens no maniem labākajiem talantiem .

Kā es gribu volīti un jūru. Jāa, gulēt pie jūras un vienkārši čillot ar mīļajiem.