Pāršķirstot galeriju lapeles dr.lv albūmā spriežu, ka gājis diezgan krāsaini, visnotaļ. Jo ir gan pozitīvas bildes, gan arī ne tik, bet vairunā jau pozitīvas. Laikam tam tā jābūt, ka šajā gadā vairāk tika iegūts nekā zaudēts manās aprindās.
Droši vien ieguvu daudz atziņu par sevi, sapratu kāda patiesībā esmu, ne vienmēr tas bija labi, bet tomēr. Vairāk laika pavadīju ārā. Neskaitāmās vakara pastaigas ar Anniju, riteņa tripiņi gan ar Anniju, gan Sintiju. Nogurdinošie trenniņi volejbolā un uzvaras garša sacensībās, gan zaudējuma rūgtums. Vēlme uzvarēt un nepadoties. Spēja sastrādāties komandā. Jā, tas man deva daudz, spēcīgi nervi, jo sports māk spēlēt uz jūtām, un uzvar tas, kurš nepadodas šajā spēlītē. Ar Anniju bijām kādas 8 latvijā, ja nemaldos. Bet ar Sintiju valmiera beach spēlēs godpilnā 3 vieta. Pat medaļa lepni karājas pie istabas sienas un atgādina siltumu, un smiltis, kas simbolizē volīti.
Karstā vasara- vēl tevi mīlēt. Volīša braucieni ar dāmām bīčā, gan atpūtas braucieni ar brāli un mūsu draugiem. Picas pasūtīšana pa ceļam no jūras, daudz smieklu, ļoti daudz!
Ugunīgās ballītes, kurās ar mani vienmēr izklaidējās Annija. Ieputojām sevi putu ballītē, ar kuru saistās vēl smiekli, gan iekļūšana pūlī no apsargiem, gan ''lampiņas'' nu tās tumsā spīdošās un visi tie sūdiņi, kad iepazināmies ar pārdevēju un sākām bazarēt, un tā, gan...
Izdejojāmies muzikantu saieta ballēs, sapazināmies ar daudz interesantiem cilvēkiem. Arī mūsu saraksts, mazās derības, kas jāizdara katrai tika paveiktas. Tagad par to nāk pozitīvi smiekli, tad viss bija mazliet biklāk, bet smieklīgi visnotaļ arī.
Izlaidu sevi no skolas. Patīkamas atmiņas atkal. Man bija interesanti, jautri klasesbiedri, kas ik pa reizei pietrūkst ikdienas rutīnā. Viņi bija lieliski, un kopā darījām lielas lietas. Paši foršākie puiši mums bija, kas vienmēr gāza kalnus, parādīja visiem labākos priekšnesumus ar daudz humora, kopā mēs aerobikas skatuvi iekarojām, kopā bastojām matemātiku, kopā nerunājām visu mācību stundu, kopā- mēs kļuvām par gudrāko klasi skolā. Mēs tik tiešām bijām viens par visiem, un visi par vienu, jo viens otru aizstāvējām pat direktora priekšā, tie bija labākie bēči kādi jebkad bijuši man, es tik ļoti viņus mīlu. Ballītes kopā mums bija lieliskas, garās peldes gaujā, turēšanās roku rokā, kvadracikli, sniega kaujas ziemā, bildes, atzinības, sports, māksla. Centība. Mīlestība- spēks!
Ieguvu ļoti labus draugus no brāļa draugu pulka. Ugunīgi vakari mums bija, smiekli. Pat tagad jaunajā gadā mani aicina ciemos, kas var būt vēl patīkamāk, ka viņi neskaita gadus, bet cilvēku pašu.
Volejbola vakari ar viņiem, Jāņu svinības, balles, braucieni..
Iestājos jaunā skolā arī, kur pirmo pusgadu veiksmīgi noslēdzu. Man gāja grūti, bet turpmāk ies vēl grūtāk. Dēļ mākslas volejbols tika pabīdīts malā, kas man ir ļoti žēl, nu tā, ka bija tā jādara. Bet laikam kaut kur zemapziņā es esmu sev ielikusi pamatu tam, par ko man būs jākļūst. Dēļ sava veida pārcelšanās, pa nedēļu, tika pamestas gan mājas, gan draugi, gan viss pārējais, kas galvā radīja lielu jucekli, bet tas atmaksājās. Es ieguvu kursu, kurā visi, visi grib mācīties, kurā visi cenšas sasniegt maksimālo. Tā nav skola vārguļiem, tur vajag dzelzs nervus. Pāris asaras katram ir notrauktas dēļ slodzes un negulētajām naktīm, bet ja jūs zinātu kāds gandarījums ir tad, kad redzi ''i'' un sekmīgu atzīmi e-klasē- tas ir neizmērojams prieks. Kad tavs darbs tiek ievietots kaut kur plašākai apskatei, un tā. Tas ir gandarījums, un tad apjaut to, ka ir to vērts. Un tomēr, pat mani dažreiz māc šaubas, un domas jaucās- vai tas ir pareizi, ko daru, bet laikam jau ir, ja jau tā izlēmu. Un vismaz tagad es apjaušu kas patiešām ir draugi, un kas ''kūla tukšus salmus'', kad teica: ''kad būsi prom, es braukšu ciemos un tā tālāk''. Muļķības, bet tagad es esmu ieguvusi neizmērojamu pieredzi, no jauna iepazinusi sen nesatiktus cilvēkus un ieguvusi labu draugu!
Bet gada nogalē bijām arī stokholmā ar radiem, bija skaisti tiešām!
Es nespēju uzskaitīt visu, ko vēlos. Bet 2011 bijis labākais, un piedzīvojumiem pagātākais gads. Paldies tev!
Un jau pa visam drīz atkorķēsim šampanieti, šausim raķetes, un vēlēsim viens otram laimīgu Jauno- 2012 gadu.! Cerams, ka arī šī gada beigās es varēšu teikt- ka tas norāva jumtu. Es neapņemšos dzīvot savādāk, jo es dzīvošu- vienkārši, skaisti un skaļi♥ ! :) Laimīgi man un jums! Tiekamies ballē- ieskandinam to Jauno!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru