Gribētos, lai es vecumdienās varētu piezvanīt savai draudzenei un pateikt: "Euuu, vecā kad iesim tērēt pensiju?"
Labrīt, šajā varbūt aukstajā, jeb arī neaukstajā dienā. Bet kā jau ierasts, mūsu kurss ir , saliedēts, un nolēmām šodien nejiet uz skolu, jo ārā grādi ir mīnuss, kā mēs spējam ''panest''. Tā nu visi saldi guļ otrās kojās, mūsējās gan nē, tās tādas cītīgas un gāja uz skolu-- jēga? - nekāda, jo tagad viņi skolā ir labi ja 5/6 cilvēki.
Šīs nedēļas iesākums un pagājušās nedēļas beigas ir haļavas laišana, vismaz mūsu kursā, jo skola aukstuma dēļ netiek apmeklēta, bet vismaz šādi tādi, savādāki darbi tiek padarīti.
Un ja atceras to iepriekšējo ierakstu, tad tagad jau mazliet pārliecinošāk varu teikt, ka cilvēks ir mainījies. Vakar arī es biju ciemos un bija jauki. Kopā visi taisījām ēst, skatījāmies filmas,un bija tiešām naiss. Daudz smējāmies, un vienkārši forši pavadījām laiku. Tad atkal pienāca vakars un valmieras iepazīšanas brauciens varēja sākties. Atkal daudz smieklu, tik feini! :)
Jā, man ļooti patīk kā tagad viss ir, arī ar kursabiedru feini pasmejamies :D Nu labi, tagad jau viņš man valmieras brālis skaitās, jo aizstāv no visa, un ir gatavs celties un krist par savējiem, patīkami.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru