ceturtdiena, 2012. gada 23. februāris

Par to, ka nav vienalga.


Girls like bad boys, because they want to believe he is going to change just for her.

Hei. 
Dažreiz tik nožēlojama šķiet dzīve, lai gan patiesībā tā ir sasodīti skaista un izdevusies. Ir šķēršļi, kas stāv ceļā, lai kaut ko sasniegtu, bet viss ko tu vēlies ir sasniedzams. Vienīgi,laikam, tā īsti nevar mainīt personību, ja pats to ļoti, ļoti nevēlas.  Ir jābūt lielam gribasspēkam, lai kaut ko dzīvē sasniegtu un kur nu vēl izmainītu, bet nepietiek spēka un drosmes, lai tiektos uz izmaiņām.
Kad mēs kaut ko darām, lai kretinētu savā dzīvē mēs pat dažreiz neapzinamies, ka mums pašīem ir viss, burtiski viss, bet mēs tikai bojājam savu ikdienu ar maznozīmīgām un nevajadzīgām lietām. Ja padomā, daudziem no mums ir patiešām viss ko ikkatrs sev var vēlēties- ģimene, māja, nauda, mīlestība, spēks, veselība... Tomēr pietrūkst, laikam, laimes, lai  līdz galam mēs justos apmierināti ar savu eksistenci. Bet ja viss tiešām ir, kāpēc jābojā sava dzīve. Es nesaprotu. 
Vajag dzīvot kā patīk, tomēr, ja kādam ir kāds ļooti mīļš cilvēks, vajag ieklausīties arī viņā, tad ieguvēji būs vairāki, jo kopā mums ir spēks.  Lielīties, ja nav ar ko. Izaugt un ticēt brīnumam- ticēt pa īstam.
Ai, man vienkārši patīk, galīgi patīk. Dzīve. Spēks. Laime. Jā, es esmu laimīga, jo man ir savi ideāli, bailes un tā kā nav citiem. Man ir dzīve, kuru es dzīvoju laimīgi un man ir kādi ar kuriem dalīties savā laimē un savās huiņāas, mīlu savus mazos nezvērus. 
Dzīve ir skaista, un es to dzīvoju kā gribu. Dažreiz tas liekas galīgi garām un muļķīgi, bet tā ir mana.. 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru