Lai
LLLLDJFKLC Llllai pagātne ar vēja spārniem aizplūst
Un tagadne kā zelta stariņš mirdz,
Bet nākotne, lai atnes visu,
It visu to, ko ilgojas Tev sirds.
..un viss paskries garām. Es vēlētos būt viss, kas apstāties spēj, vēlos būt pēdējā- neviena neievērota.
Ai, man laikam iet bēdīgi pašlaik. Sanāca, tā kā galīgi nevajadzēja sanākt, izlasīju to, ko man galīgi nevajadzēja izlasīt. Pašai tagad neprieks, par to. Un garastāvoklis- par tāda esamību nevar būt ne runas, vienkārši tā skumji sametās.
Man ļoti nepatīk cilāt pagātni un tās detaļas. Tā bija pagātne, un tagadnē tai nav nozīmes, es mēdzu dzīvot uz priekšu un ceru, ka arī pārējie cilvēki to reiz aptvers. Es nesēžu uz vietas un neskumstu par pagātni, no pagātnes definīcijas galvenā iezīme ir tā, ka tā ir pagājusi, un tas arī visu izsaka- nav tā, kā bija un punkts. Tad kādēļ ir jācenšas mainīt tas, kas ir acīm redzams- ka pagātne ir bijusi.
Man nepatīk skatīties uz lietām, un darbiem, un cilvēkiem, kas mani kādreiz ir sāpinājuši. Tapēc arī cilvēki , kurus es esmu sāpinājusi ir mainījuši attieksmi uz mani, tad kādēļ, kādēl es nevaru darīt tā pat. Nu nepatīk man tas, ka man nav prioritāšu un man vienkārši ir jādzīvo, jādzīvo un viss. Ehh, pārāk grūti priekš manis.
Tā jau ir, ka dzīve izdrāž visus, bet nu jā.. Laikam esmu kļuvusi par vāju, un ātri padodos, cik nožēlojami. Bet tomēr, es negribu atmest pilnīgi visam ar roku. Liene spēcīga, liene dzīvo tālāk, un mīl dzīvi. Dzīve turpinās tapēc nav jānožēlo izdarītais- kas bijis, bijis, svarīga ir šodiena, tieši tagad un tepat, un nākotne, tā ir jā!
Bet mani vēl nepamet sajūta ka man ir ļoti skumīgs garīgais. Draugi ir iekūlušies pamatīgās ziepēs, un tas manu galvu nodarbina daudz, daudz.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru