sestdiena, 2012. gada 3. marts

Apjukt prožektoru gaismā

Stereotipi, lai paliek tiem, kas tic..


Ir nieka 6dienas pusdienslaiks, jeb 13:13, esmu mājās, laimīga un jā, atpūšos. Man īstenībā ir pietrūcis atpūtas, tādas, ka nav nekas jādara, par neko jāuztraucas, un laiku var pavadīt vienkārši ar sevi. Beidzot viena, ne kopā istabā ar vēl 3 vai vairāk cilvēkiem, pilsētā, kur nav tik neskaitāmi daudz steidzīgu cilvēku, un ārā ir patiešām smeldzīgs laiks. Patīkama šī mana vienkāršā 6diena. 
Piecēlos ātrāk nekā bija plānots, bet vismaz paspēju savu kāju spert ārā no mājas, ne visu dienu bezjēgā pavadīt pie datora. Ārā patiešām ir skaists laiks, vismaz priekš manis. Mīlu to sauli, kas silda, un puskusušais sniegs arī man netraucē, jo kājās gumpīši. Nopirku sev divas jaunas kleitas, kas padarīja šo dienu vēl lieliskāku, jo nav jau tā, ka nepatīk pucēties.  Te pat virtuvē cepās meduskūka, jo gribējās savējos arī iepriecināt šajā, man patīkamajā dienā. 


Skolā man iet labi, ja tā var teikt, jo iet jau visādi. Kārtējās intrigas kaut kur vērpjās, bet tas nekas. Ar mani ir lieliskais 4trinieks. Patīk jau man tie draudziņi, ar viņiem diezgan lieliski pieduramies ikdienā. Lielie čupa čupsi ir vienkārši vienojoša lieta, un otreiz izmantojama.  Daudz smieklu, filmu un jāa, ļoti patīk. Un mani laimīgu dara arī viņš. 


Mācību gads strauji tuvojas beigām, kas mani iepriecina un satrauc- dažādi. Bet tas nozīmē to, ka man jācenšas vēl vairāk, un haļavas laišanu liks pie malas!


Bučas!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru