Climb

Stāsts sākās ar to, ka es ''sēdēju'' pie datora un rakos bezgalīgi dziļajos informācijas krājumos. Kā jau ierasts izlasu ko un spiežu atkal ''sākums'' un tā jau labu laiku, līdz domas aizlidoja tur, kur putni paceļas spārnos, tur kur acis zaudē jūras bezgalību. Debesīs. Kādēļ? Jo manā priekšā, aiz stiklotā rāmja paverās kas mazs, balts un auksts- sniegs. Tas nemanāmi lidoja no debesu plašumiem. Pa vienai vien sniegpārslas nosēdās aukstajos zāles stiebros, un no viņām pārvērtās tikai rasas piles- ne kas vairāk.

Bet mans skats laukā beidzās, jo sniegs pārstāja snigt. Tomēr, kaut kas tomēr palika, ja ne tur ārā, tad vismaz manā iedvesmā.. Jo uz maniem nagiem nokļuva melnā un baltā nagulaka. Melnā šoreiz apzīmēja bezgalīgo ceļu uz kuru es dodos, lai sasniegtu neiespējamo un iespējamo. Un baltā- no tās tikai mazi, bet nozīmīgi ķeburi palika, kā nospiedumi uz melnās ķetnas.

Un es padomāju, ka šis mazais ķinķēziņš man nozīmē tik daudz.Jo laikam tieši dēļ nozīmīguma katru nagu klāj cits stāsts.

1.baltas mazas lapiņas- kā stilizētas sniegpārslas, kas lēni, bet apzinīgi krīt, lai padarītu pasauli gaišāku!
2.zebras strīpas- nekad nevar zināt kura strīpa- melnā vai baltā gadīsies, tādēļ jābūt gatavam uz visu!
3.viļnainas rūtis ar 1 dimantiņu- tas lai atcerētos, ka spēlējot dambreti reiz kāds no kauliņiem kļūst par dāmu.
4.Smaidīga puisīša seja- arī viņi prot smaidīt. Dzīvē ir jāatrod kāds ar kuru kopā var smaidīt.
5.Kamene/bitīte- Tas mūžīgi smeldzīgais stāsts- Pēc fizikas likumiem kamenei spārni ir neatbilstoši mazi viņas ķermenim, un viņa nēspēj lidot, tomēr viņa to nezin un lido! Tā kā vajag ticēt uzvarai- un uzvara ticēs tev!

Otrai rokai:
1.Lienča ar dimantiņu- Tas tā, lai atceroties, ka kādam šis vārds ir ļoti svarīgs.
2.Zebru strīpas- nekas nekad nebeigsies vienā krāsā.
3. 15- labākais datums kāds ir bijis. Lai visi atlikušie piedīvojumi būtu tik pat labi un mīļi.
4. Vienkārši rūtiņas- Dažreiz ir vienkārši jāspēlē līdz noteikumiem.
5.Krāsas pleķīši- Lai kāda dzīves krāsa gadītos visa piedzīvojuma laikā, vienmēr atradīsies kaut kas ar ko šo pleķi nodzēst, vai vismaz nomaskēt.


Bet atkal paveroties pa logu es aptveru to, ka debesu ceļi ir apmākušies un tas ir dēļ tā, ka kāds atvērs lielo snieka maisu un tad tik snigs- snigs, tā lai trāpa arī manos matos.