Cik cilvēku no mums ir paīstam viņi paši? 100-200 vairāk. Kas to lai zin, jo ikviens no mums valkā stikla masku, kura pasargā mūs no sevis paša. Mēs paši baidāmies no sevis, no tā, ka mums bail sev nodarīt pāri, jo tad sāpēs vēl vairāk.
Bet reiz maska sāk plasāt, jo paša cilvēka īstais gars cenšas izlusties. Un laikā gad tas notiek iet grūti, jo nēsam pie tā raduši. Mūs parasti sargāja iedomu maska, jeb izlikšanās, par to kas nēsam, un iespējams arī nekad nebūsim, bet tā taču ir vieglāk. Jo tā jau patīk citiem, un iespējams tā ir vieglāk.
Nevajag pieļaut, lai kāds ietekmē mūsu patieso, tik tiešām patieso būtību, jo kas gan ir labāks, par īstu cilvēku. Ja nebūsim patiesi, maska reiz saplīsīs pa visam, un tad- tad mēs nemācēsim un nezināsim, ko darīt. Ja nezināsim, ko tad? Tad sāpēc netikai mums, bet arī citiem.
Protams, vieglāk ir paslepties no sevis, bet vai vieglāk ir ciest, no sevis paša?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru