Why?
I'm tired of trying, sick of crying, yeah I'm smiling, but inside I'm dying.
Man liekas tik neizturama aprobežotība pret visu. Visa mana pagaidāmā dzīve liekas tik nejēdzīga, neiturama. Kamdēļ vispār censties kādam kaut ko pierādīt, vispār ir vērts kaut ko turpināt? Tagad liekas, ka viss ir galīji ----- bet es gaidu kad būs -^^-^-^ Dzīvi vajag uz augšu, nevis uz leju.
Deimm cik pretīgi izlikties smaidīgam, ja iekšēji esi vienkārši pelnu čupa ādas mētelī. Es nezinu, kam tagad ticēt, kā uzņmt visus pārmetumus- visu. Galīgi deim.
Varētu aiziet ar draugiem, tā pa īstam izsmieties- aiziet no visa stresa, un tā kārtīgi iztrakoties.. Beibēe...
Un vēl skola- mājasdarbi galīgi tū, tū. Sēdi pie ntajiem darbiem, bet tā pat neko nerubī no tā visa. Sēdi zubri visu no galvas un labums- nekāda, tikai diena vakarā un vakars ir -0%.. Tad atkal paguli un atkal skola, trenniņi, mājasdarbi un tā katru dienu- cilvēku jau tā var pie kkādas depresijas novest- es vienkārši ollalā..
Ai labi, jāsaņemas, ai beidzot padarītu savu dzīvi krāsaināku. Bet nu sūdi gadās, gan pārdzīvosim ;))
Bet paklausamies dziemiņu: sekkta-chillin un būs labi :))
Dvai saņemās lienč :*
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru