piektdiena, 2010. gada 24. septembris

Skatotes zvaigznēs, mēs iekāpjam dubļos.



Ar vienu kāju uz pirmā pakāpiena
Kāpām, kapām, līdz apkritām sāņus.
Zemes pieskāiens pie ceļgala
Dūriens, asinis- viss.

Piecēlos, mēģināju,sanāca,
Te kritiens,dubļi, sasitums.
Gribasspēka zudums- viss.
Bet ceļos un daru.

Es redzu zavigznes atkal un atkal,
Bet te dubļos vien stiegu.
Es nestīšos vairs zvaigžņu ceļā,
Es iešu tik debesu ejā.

Te pākāpiens, līdzsvars,
Galva jau reibst.
Jau mākoņu pūkas rokā man irst,
Es uzkāpu, ceļš man ir.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru