Nezināšana ir svētlaime

Es esmu vīlusies. Nu jā, sanāca uzzināt to, ka vēl pāris cilvēki no mana ciema dosies taisnā virzienā uz manu nāamo skolu, kurā es ceru iestāties. Dīvaini. Bet negribu es viņus tur, jo es gribēju pārmaiņas. Nu labi, būsšu optimists- pāris cilvēki jau neko neizmainīs- laikam!

Tad nu i-netā iepazinos ar meiteni, kas arī grasās pieteikties un doties uz skolu. Viņa gan ir no Gulbenes, tā ka iespējams dzīvos kojās. Forši. Parunājām un abas jūtamies labi, ka esam atradusšas kopīgu valodu. Tad nu lūk šīs 4dienas laikam padzīvosim kopā, jo tomēr labāk, ka kādu pazīsti, nu vismaz zini. Nu re, tad vēl sākām kalt plānus kā 'būs, vai citi uz mums dīvaini neskatīsies utētē. bet izdomājām, ja mēs piepītu dredus un sāktu pīpēt zāli, mainītu savus pasaules uzskatus, būtu kā tie mākslinieciskie- Ha ha ha jautri . Nu re, vismaz ar kādu esmu atradusi kopīgu valodu. Un viņa teica, ka es jau bildē izskatos draudzīgs cilvēks- cik jauki :D

Forši, forši. Esmu pagaidām diezgan pozitīvi uzlādētā.

Līdz rītam!