Apsoli man, ka vienmēr atcerēsies: Tu esi drosmīgāks nekā Tu tam tici, un stiprāks nekā izskaties, un gudrāks nekā Tu domā. /Vinnijs Pūks/
Un atkal es esmu galīgi nobijusies- nu kas ar mani atkal notiek! Brr.
Bet nu par šodienu- Biju Variņos, nospēlējāmies, nosmējāmies viss ir forši, dzīve ir skaista.
-------------------------------------
Tātad- man ir bail no tā, ka man rīt sākas iestājeksāmeni Valmieras Mākslas Vidusskolā. La la la, es tiešām jūtos nezinu kā- man bail, ka nesanāks, bet tieši tapēc galvenajā daļā bija tas tekstiņš, kurš lika man bišķi padomāt. Nu ko, 10 sākšu izsķirt savu likteni līdz vakaram- zīmēšana. No tās man tiešām bail, jo mākslenē nebiju šajā priekšmetā ļoti izcila- tas bija visriebīgākais, un nu jau esmu aizmirsusi kā jākonstruē visi kubi, cilindri, u/c štrunti, kā saka.
Somu arī tikko beidzu krāmēt- krāsas, otas, zīmuļi, flomasteri, pārējie rakstāmie, drēbes- ui nē, tās visas vēl nav- I need many clothes. Jēes, kas vēl tāds svarīgs- ā plastilīnu ieliku- hmm krāsu palete- jā!!!
Vēl visādas parpalas jāsaliek- man tak somā vairs nav vietas, demn!
Ai, vēl manas rakstītās sms, neatbildās, tikai tika atzvanīts, bet tad es kravājos, la lala . Ai, nu neko, dzīvosim redzēsim.
Lai man veicas, veicas, veicas. Sākot ar rīta vakaru doši man zvaniet un rakstiet, jo man vajag zināt, ka viss ir labi!
Okēej! Gaidat manas sajūtas pēc 4dienām!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru