Vakar nakts bija visnotaļ interesanta. Aizgāju uz balli un satiku savus vecos klasesbiedrus, diezgan neslikti, ja tā var teikt. Nemaz nebiju domājusi, ka šie tā māk griezt, nu dejot. Pēc divām dejām jau biju aizelsusies. Un kā jau es, uzvilku īsos, melnos svārkus, a izrādās, ka ar viņiem īpaši labi ātrās dejas nevar padejot, jo tādi šauri, tā nu man šķiet, ka es viņus saplēsu, bet nu nezinu. Bet balle bija laba.
Bet ne par vakarnakti ir stāsts.
Galīgi neko nedaru šodien, tikai draudzējos ar mūziku un tv. Tā nu pa tv3sāka rādīt kkādu filmu, kas tik tiešām bija līdzīga manam stāstam pēdējā gada laikā. Likās, ka tā tiešām ir par mani.Pat galvenajā lomā bija meitene, kas nedzer, nepīpē, ir blonda un labestīga, nu gluži kā es.. Vispār viss filmas sižets lika aizdomāties.
Raksturīgi man es izplūdu asarās.Filmas beigas bija nelaimīgas, bet pēdējie kadri filmā bija par to, ka nav laika un ir jāsteidzas padarīt visu ko var. Ir jāmīl tas ko dari, jāmīl tie, kuri dara tevi laimīgu. Laika nav.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru