ceturtdiena, 2010. gada 2. septembris

Cilvēks ar iedomu spārniem.


''Taureņiem ir krāsaini spārni, lai tos atšķirtu, cilvēkiem nav spārni, lai tie nebūtu tik vienādi''


Kas gan ir spārni? Tā ir iespēja pacelties tur, kur bijis tikai retais. Ko nozīmē iespēja lidot? Tā ir vēlme izdarīt ko tādu, ko nav izdarījis katrs. Bet, kas ir lidošana ar spārniem?- izaicinājums!

Iespēja pastāv vienmēr un Dievs taureņiem un citiem lidoņiem deva spārnus. Bet kādēļ gan viņš spārnus nedāvāja cilvēkas? Cilvēks taču uz pasaules pagaidām ir attīstītākais radījums. Manuprāt, tas notika tādēļ, lai gan lidoņi, gan cilvēki būtu vienādās pozīcijās. Cilvēks nelido- bet taureņi taču arī nebraukā mazās, ar benzīnu darbināmās automašīnās.
Bet tomēr, ja mums cilvēkiem būtu iespēja uz vienu dienu aizņemties no turiņiem spārnus, kas būtu pirmais ko izdarītu tu? Es aizlidotu līdz pašām debesīm un iekristu lielajā un baltajā mākoņu mutulī. Aizlidotu tur, kur nav bijis neviens- jo lidošana taču ir izaicinājums.
Traucoties, kā vējam starp debesīm un zemi, izbaudīt smaidīšanu vējā, virpuļošanu un atkal jau traukšanos pretīm nezināmajam. Bet kur es nonoāktu es nezinu, bet tas ir piedzīvojums- nav svarīgi. Pacelsimies spārnos un dosimies tur- uz laimīgo zemi. Plikām kājām skraidīsim pa varavīksnes malu, želēsim saules staru, sūkāsim lāstekas un būsim mazie spārnainie cilvēciņi..
Bet zini ko- tā notiek tikai sapņos, bet dažreiz taču ir labi pasapņot. Nu nav mums to spārnu, bet nekur jau nepaliek izaicinājums! Ar plikām kājām palēkāsim, ka mammas mīksto gultu- tā klusi,klusi, lai neviens pat nemana, Tad skriesim pie kaimiņu silttumnīcas un nočiepsim visgarāko lāsteku, un nekur jau nebija teikts, kas tā pa varavīksni!- saulainā dienā no šļūtenes špurksim ūdeni un būs varavīksne- atliek tik gribēt uzkāpt uz tās un hops- pāri taj ;)
Izaicinājums pasatāv vienmēr, atliek tikai to saskatīt.!

P.S. tas nav mans zīmējums\!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru