Kas gan ir aizvedis daudzu cilvēku cerības, ilgas un atmiņas? Tas bija aprūsējušais vilciens. Katru dienu un vakaru cerības un ilgas izkūpēja gaisā, kā tvaikoņa dūmi.
Sirdis tika salauztas, un atkal vienotas, bet vai tā bija vilciena izvēle, vai pie visa bij vainīgs cilvēks? Visas šīs lietas bija mūsu- cilvēku ziņā, bet kā to mēs izmantojam,arī bij mūsu ziņā.
Mēs zinam, ka vilciens brauc, pa 2 sliedēm- bet kura sliede ved uz priekšu uz neatgriešanos, bet kura sliede vienmēr ved atpakaļ?
To nosakam mēs paši, jo maršruts ir mūsu pašu ziņā. Bet kad ir pienācis brīdis, ka jāiekāpj piemājas stacijas tvaikonī un jādodas uz nu jau galamērķi vajag atcerēties, vai mēs gribēsim atgriezties, vai dodamies tu uz palikšanu! Kad ieņemts mīkstākais tvaikoņa sēdeklis sākas ceļš uz nezināmo, kā tur būs, kādas emocijas radīsies, mēs nezinam! Sliedes sāk kļūt īsākas un staciju pieskandina tvaikona pēdējais signāls- galapunkts. Nu mūsu likteni izšķir vēlēšanās- tās bij sliežu beigas, vai tomēr? Bija laiks izlemt, vai piemājas stacijā atstāsim ģimenes un draugu asaras, vai tomēr tās apliesim ar atgtgriežšanās- prieka asarām. Vai varbūt atstāsim tikai tuvieniekiem rūgtumu sirdī. Izvēle ir- bet kura dzīves sliede būs pareizā?
Vilciena atiešana ir pēc 3 minūtēm, nav laika- jāizlemj! Ir laiks, lai nopirktu biļeti uz mājām. Konduktors gaida, kamēr tiek izkurinātas pēdējās ogļu saujas. Nu gan ir jāsteidzas- vai nu tagad, vai nekad!
Es izlēmu, doties atpakaļ, jo vilcienam ir jākursē, pa divām sliedēm- gan pa aizejošo, gan pa atkal pienākošo šeit- māju stacijā. Iekāpu vilcienā, un jutos laimīgs, ka izdarīju šādu izvēli. Nu jau atkal galapunkta signāls, vēl skaļāk skan māju stacijā. Es izkāpu un tur mani sagaidīja mani mīļie, jo viņi mani nav pārstājuši gaidīt nekad. Es atgriezos tadēļ, jo es negribēju sagraut tuvinieku sapņus, atmiņas un cerības.
Nu šis tvaikonis kursē gar manu māju jau 15 gadus, bet tajā es nēsmu iesēdies, kopš tās dienas! Kādēļ? Es vienkārši sapratu, ka esmu vajadzīgs šit- šajā stacijā, šajās atmiņās, cerībās un ilgās!

Arī tev jāizlemj, vai dosies, pa pirmo sliedi, vai tomēr izvēlēsies izmantot abas sliedes. Bet lai ko tu izlemtu atceries, nav iespējas pagriezt laiku atpakaļ. Ir tikai iespēja atcerēties, ilgoties un cerēt.