Zilacainas tumšmates stāsts par to kā pacelt vīna glāzi skumjā vientulībā, izbradāt peļķes rudens pēcpusdienā un pasmaidīt nepazīstamam pretimnācējam. Šeit ir stāsti, kurus bail paust skaļi,kurus rakstot klaviatūru mēdzu slaucīt no asarām, un kafiju, kas nekad neatdziest. Par dzīvi ar salauztiem cilvēkiem un sevi.
piektdiena, 2011. gada 3. jūnijs
Koļaks
Šodien ar māsām pēc matemātikas izklaidējāmies pa Smilču. Sākumā izstaigājām visu un aizgājām pie manis, uzvilku savu melno izskatu un varējām doties. Laidām uz Riveru paēst- izdomāju, ka man negaršoja kartupeļu pankūkas, bet tad jau Elīna apēda manējās . Un tad man zvanīja telefons un teica lai paskatos aiz muguras- tā jau forši, ka mani Mārcis vēroja, kā ēdu, nice, un manus aerobikas svārkus vēl nav atdevis- besīi :D :D :D Tad nu visiem kālojām lai dabūtu voļa tīklu, jo bij'm izdomājuši, ka iesim paspēlēties. tā arī darījām. Salasījāmies un gājām uz Teperi. Tur meitenes pasauļojāmies un kārtīgi izsmējāmies- nu vismaz es- toč bez iekšām. Sākām spēlēt voli, tad es gāju mājiņās, jo šodienai man pietika saulē cepināties.
Eju topā un redzu pazīstamu seju- un ne jau nu mani nepasveicina- nice. Nu nekas pišu mājās un re kā, brālis brauc uz kartingiem un ne jau nu mani neņems līdz- like i know. Tad vēl tur kāds murgs a volejbolu. ai, vispār neko negribas vairs. Nu neko vismaz pa ceļam satiku draudzenīti, kas piedāvāja vakarā kopā ar viņu 3km skriet- un jāa, es piekritu. Ā vakar tiesības ričāgam noliku ar 0 kļūdām, es varu ar sevi lepoties :D
Man patīk smieties, ļoti, ļoti. Es sev apsolu, ka'rīt kaut ko jēdzīgu darīšu, ā piemēram sakārtošu istabu, pēc konšiem, lai 7dien varētu braukt līdzi uz rīgu- mamma gribot atpūsties, un ko lai es tikmēr daru- vienkārši lieliski! :D :D :D
Ā pēc izlaiduma pie friziera, uztaisīšu sev kko šerpu- kā nekā autifs jāmaina, pasūtīšu savus tuneļus un dzīvošu laimīga, jo tā pat visi man uzmet!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru