When Life Gives You a Bad Romance, show everyone your Poker Face, buy a new Telephone, call Alejandro, and you guys Just Dance.
Mēs visi esam tik dažādi, lai gan dažiem šķiet, ka esam tik līdzīgi. Nē, nav tā- esam galīgi savādāki. Mēs vienkārši nespējam līdzināties viens otram, jo esam kaut kas savādāks- Vismaz es!
Jā, es nēsmu, kā citas meitenes uz šīs zemes. Esmu es!
Kādreiz man likās, ka līdzinoties kādam, tu citiem liksies stilīgāks un foršāks, bet tik ātri cik es centos sev to iestāstīt, tik pat ātri es aprāvos. Tas bija nežēlīgi, es pat nesaprotu kādēļ man sevi tā bija jāmoka?! Nejau man sāpēja, bet nē, es nezinu.
Tagad tas šķiet tik dīvaini- kādēļ vajag līdzināties savam draugam? Tomēr mēs katrs esam unikāls, tad kādēļ neparīt savu labako pusi citam? Ar laiku es to sapratu un dažādu šķēršļu, krišanas un sasišanās laikā es to sapratu- man vajag mainīties, bet tikai pa savam. Man nevajag tādas kleitas, kā citām, tādus kreklus, džisnsus un visu pārējo. Prom- atbrīvoties no tā.
No tā citādā manī nav palicis vairs nekas. Tagad esmu es pati! Un man tas patīk. Būt savādākai ir forš, jo sev apkārt es neredzu tādus pašus cilvēkus, kā es. Lai gan dažreiz citiem ir tādas pašas drēbes vai kas tāds, tomēr es atšīros ar to, ka savas drēbes es māku ''nest'', vot tā. Tagad es citu acīs no 1% esmu pacēlusies uz vismaz 80%, jo tā esmu es, nevis kāda klons.
Ir labi būt tādam, kāds esi! Jo tad tevi kāds ievēros neskatoties uz drēbju firmas zīmolu, acu krāsu vai smaida platuma. Bet atšķirīgos vienmēr pamana! Tici man (devil)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru