Dažreiz gribas kaut ko, nu kaut ko tādu, kas nav nevienam. Ko tādu, ko vēl neviens nav turējis savās rokās.
Tās ir debesis un vairāk. Es gribu savās rokās paņemt zilas, saulainas debesis, kas mani apvij ikreiz, kad vasaras rītā ar plikām kājām dodos rīta pastaigā. Man tas ir vajadzīgs- šī sajūta, ka tev ir kas vairāk, kā citiem.
Tu zini, kas ir tas, kas ikreiz tevi ierauga, kad tu izej no mājām?Un kā ar to, kas ikreiz atsūta tev lietu? Kas ir tas, kas smaida, kad tu smaidi? - Tās ir debesis un tādēļ es vēlos tās paturēt.
Es zinu, kā tās var paturēt savās vēsajās plaukstās! Vienkārši- paņem šīs saulainās debesis savā sirdī, tad arī tās būs tavās plaukstās. Tas nav grūti- pamēģini.
Vai sanāca? Nē?- es zinu kādēļ tā! : Tu vienkārši negribēji visas debesis paņemt sev. Tas ir j;agrib ļoti, bet vienkārši. Tad arī sapratīsi, kā darbojas šī spēja paņemt debesis sev.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru