Kas an ir tas, kas atstāj mūsu galvā šīs neizdzēšamās atmiņas, alkas kādu atgūt? Labais, vai tomēr ne tik labais? Šoreiz parunāsim par netik labo, jeb slikto.
Sāpes ir kā akmens, tu tās vari mest pret sienu tā pat, kā akmeni, bet ne sāpēs, ne akmens neizsšķīst. Bet varbūt no sāpīgām atmiņām var atbrīvoties?
Iespējams, bet nebūs tik viegli, kā izņet no telefona atmiņas karti un vienkārši nomest mēslainē.
Tavi sapņi šķiet sagrauti, domas rinķo tikai ap šo sāpi, nekas nepalīdz atbrīvoties no šīs lietas.
Ja viss būtu tik vienkārši- paņemt visu uzrakstīt uz labas un to visu iemest ugunskurā, lai viss sadeg un vairs nekad neatgriežas, tomēr dzīve nav domata, lai kaut ko izdarītu pa vienkāršo.
Daudzi likuši,liek un liks ciest, viņi mēģinās būt stiprāki un spēcīgāki par mums. Mēģinās mūs nolīdzināt ar zemi, bet ir jāsaņemas un jāpasaka- Nē, tas ir tavs ceļš, ko tu liec man iet, bet mans ir tur ^ tā ceļa galā, kur atraujas sapņi, no īstenības.
Būs grūti kaut ko aizmirst, bet tas ir iespējams!
Es zinu- ir grūti, kad tevi pamet labākais draugs ar kuru kopā esi pavadījis vismaz 7 gadus, bet tas,manuprāt, bija liktenis. Sākumā bija ļooti grūti, to visu saprat, un tas prasīja daudz pārdzīvojumu, bet tagad ir savādāk- labāk! Manā dzīvē ir ienākuši daudz jaunu cilvēku, un es galīgi to nenožēloju. Es tiešām esmu lepna, par to kas man ir. Un nu jau galīgi manā galvā nav vecās,sāpīgās atmiņas par sagrauto mani.
ps.. Logs ir dzīves skatupunkts, tas ir vecs, sagruvis bet īsts. Šō logu var izņet un tā vietā ielikt jaunu un skaistu logu. Bet lai arī kur nonāktu vecais logs, tu atcerēsies tā raupjos stūru un skabargainās malas.
Varbūt nav vērts mēģināt aizmirst lietas, ko tā pat nespēsi aizmirst- labāk izdari kaut ko tādu, lai sāpīgā lieta pati pagaistu no tavas galvas!
L.K.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru