Zilacainas tumšmates stāsts par to kā pacelt vīna glāzi skumjā vientulībā, izbradāt peļķes rudens pēcpusdienā un pasmaidīt nepazīstamam pretimnācējam. Šeit ir stāsti, kurus bail paust skaļi,kurus rakstot klaviatūru mēdzu slaucīt no asarām, un kafiju, kas nekad neatdziest. Par dzīvi ar salauztiem cilvēkiem un sevi.
trešdiena, 2010. gada 18. augusts
K!I!D
Mazi, mīļi minkačīi :D
Tātad vakar 17.08 jau saņēmu savu 1.mo dāvanu uz v/d [18], to uzdāvināja brālis- kreklu ar manu uzvārdu un 17 ciparu, jo tāds bija tād dienas datums.
Bet nu tad mēs svinējām Līvas, jau pagājušos dz/d un pie reizes vēl manu v/d.. Bija ļooti jautri, protams, ar dažiem izņēmumiem, bet tas tā :))
Vispār diezgan priecīgi.
Tagad sēžu pie pc un skatos apsveikumus[hug] v/d. Ir baigi jauki- jā! Un vēl tas, ka tevi apsveic 01.00 +, kaut vai tikai ar apskāvienu, bet tik jauki (sun).
Gan jau diena būs izdevusies sziaaa "__
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru