Zilacainas tumšmates stāsts par to kā pacelt vīna glāzi skumjā vientulībā, izbradāt peļķes rudens pēcpusdienā un pasmaidīt nepazīstamam pretimnācējam. Šeit ir stāsti, kurus bail paust skaļi,kurus rakstot klaviatūru mēdzu slaucīt no asarām, un kafiju, kas nekad neatdziest. Par dzīvi ar salauztiem cilvēkiem un sevi.
Šodiena pagāja ātri. 10 sākām un 13.30 beidzām. Bija Angļu valodas eksāmens. Sākumā likās tāds naidīgs, jo lasīšanas daļu tiešām nesapratu, bija par kaut kādiem suņiem, bet nu tā gan gāja uz dullo, tā ķekšu vilkšana. Klausīšanas daļa bija diezgan vienkārša salīdzinoši- pirmais uzdevums par ''nokia'' otrais par coca-colu, kur es pat jau bez klausīšanās zināju daudzas atbildes. Valodas lietojumā gāja daļēji viegli, lai gan biju gaidījusi, ko ļoti grūtāku, tomēr labi, ka atkārtoju vakardien visu, bet ja iet runa par rakstīšanas daļu, tad pirmajā tēma bija - '' skolas pasākums'' [80 vārdi] un 120 vārdu īsajā tekstā bija jāstāsta par tev ļoti svarīgu cilvēku. Lielākā daļa stāstīja par mammu, es tā nedarīju. Nu tad paēdu. Gājām uz runāšanas daļu, tur biļetes priekšā- mēs tā: ko ņemam.? es tā: vidējo. To arī paņēmām un bija- lauki un pilsēta jāsalīdzina, tā bija ideāla tēma, un norunājām labi, cik sapratu maksimālos punktus dabujām, jo tomēr, es dzīvoju pilsētā otra meitene laukos. ļoti labi, es lepojos ar mums.
Atliek tikai gaidīt rezultātus, es ceru uz 7. Bet nu tad jau manīs! :)
Pēc tam aizgāju pie Lienes uz kojām, precīzāk sēdējām ārā un sauļojāmies. Forši!
Atā. Man rīt matemātikas konsultācijas, un trenniņus neapmeklēšu vēl 2 nedēļas, jo viņi ielikti laikos, kuros es nespēju :D
“Attiecības ar brāļiem un māsām ir vienas no sarežģītākajām cilvēku dzīvē, jo tās ir pilnas ar pretrunām:
mums ir daudz kopēja, bet mēs esam atšķirīgi; mums liek mīlēt vienam otru, bet mēs bieži jūtamies aizvainoti un dusmīgi; mēs domājam, ka varam paļauties viens uz otru, bet reti to dzīvē izmantojam ;mums kopš bērnības ir jādalās, bet gribas saņemt visu pašiem; mums ir jāvelk otra drēbes vai jānoskatās, kā tiek bojātas mūsu mantas.
-Our memories Well, they can be inviting But some are altogether Mighty frightening As we die, both you and I With my head in my hands I sit and cry
Don't speak I know just what you're saying So please stop explaining- No Doubt
Out of my mind!
Izbaudu dzīvi. Jeb ar mokām piecēlos 7, lai sataisītos un skrietu uz skolu- konsultācijas angļu valodā! Aizgāju- un biju 1.. super! Nu neko, tad jau atnāca arī citi, sēdējām ēdnīcā un bazarējām. Tad atnāca Liene, varējām sagatavot dialogu. Nu to norunājām 1mās, un neesot bijis slikti, tikai dažas ''laiku'' kļūdas un vēl daži sīkumi, bet saturs esot bijis labs. Nu mans rakstu darbs arī neesot bijis metams, tomēr šodien tā kārtīgi piestrādāšu vēl un atkārtošu likumus u.c.
Tagad klausos Nirvanu, ko tiesām sen nebiju klausījusies, bet nu gribas man kko roķīgāku šodienas noskaņojumam, kkas jāpačeko.
Bučas mučass- man šoden nav trenniņa. Moš vēlāk izšaušu ārā :D
Čau, čau, čau. Šodien galīgi boringota diena. Gandrīz visa diena nogulēta, bet nu nekas. Man patīk dzīvot- nai na nai. Un angļu valodu es ārī esmu izpildījusi, jess. Un LV eksī arī laba atzīme.
Čau mani mazie nepūkainie draugi. Esmu mājās no Valmieras spēlēm un jūtos ļooti netīra, bet nu nekas, pastāstīšu kā man gāja. Bijām aizbraušas ar Sinču bišķi paspēlēties pa smiltīm. Laiks mūs lutināja, tādēl iesauļots X uz muguras, bet tas jau piederas pie lietas. Nu jā vinnējām 2 spēles no 6, bet pārējās arī bija ar labiem ezultāties, un tas tiešām priecē. Nu patika man pabumboties un nedaudz pierādīt sev, ka vēl daudz kas ir 'jādara, tomēr priekš pirmās reizes bija ļoti labi.
Tad,protams, bija visādi divdomīgie jociņi all the time, jo nebijām jau mēs divatā- bet bija forši! Man patika! :))
Nākamnedēļ gaiss iesils līdz +31 grādam, tā te ''runā'' sadaļā saka- wiii!
Un man ļoti patīk krāsainas bildītes, kā šīs. ņomm!
Hei, šodien ir 5diena- ar to arī es jūs apsveicu, taču lietaina 5diena, pie velna! Man ļoti gribas siltu sauli, jo rīt man svarīga diena- jāspēlē volis Valmierā.
Kā man gāja šodien?
Biju no 9-10.30 uz angļu valodas konsultācijām, rakstījām veco eksāmenu daļas - vēstules un mājās jāaksta esseja- pie velna kko tādu, bet ir jādara, lai samācītos. Nedaudz ielūrēju arī latviešu valodas izlabotajā esejā, esmu patīkami pārsteigta, jo bija tikai 3 kļūdas, lai gan parasti man no maksimālajiem punktiem ir 0 vai 1, jo neesmu diezko prasmīga komatu likšanā, tomēr mācības atmaksājās. Bet vēl ar vien nezinu cik man ir atzīme!
Pēc skolas ar māsām aizgājām līdz parkam pasēdējām uzsitām bazāru par čaļiem un gājām uz riveru pielikt punčus. Tad uz turieni vēl atnāca 2 čikses un vēl ilgi runājāmies, par dažu labu cilvēku un vēl par ''te pat ir labi''. Man negribējās šodien iet, jo makten lietīgs laiks- un es nevaru saslimīt, jo man ir jāmācās un volis jāspēlē.
Bet man bija nenormāls boorings, jo nebija neviena, kam uzrakstīt. Bet kad bija, tad pirmā negribēju rakstīt. Tad es tā domāju, ļoti ļoti domāju, kaut nu man kāds uzrakstītu, lai nebūtu boorings. Un še- ieeju d.lv un skat- vēstule tieši no cilvēka, no kura gaidīju messidžu. Eu, veči, kā tas varēja notikt, vēl ar vien nesaprotu, bet naiss.!! Tad iebliezu skypā un biš pasmējāmies, uzaicināja mani kārtis uzkapāt, bet šodien kaut kā pa lietu negribējās nekur kulties, tomēr par 1dienu gan vēl varētu padomāt. Gi gi gi gi gi. :D Lai arī cik cilvēki visu ko ir teikuši un tā ir, bet man vienalgāa :D
Ko lai vēl pastāsta. Esmu kaut kur ne tur iegrūdusi savu melno acu zīmuli un tušu, nu bļāviens, es bez melnajām acīm galīgi nejūtos kā savā ādā, bļāviens, nu ne jau man būs jāpērk vēlreiz, es jau tā bomzīga jūtos, jo tik daudz kas jāpērk pēdējā laikā- opaļāa :D
Nu labi. Rīt paspēlēšos pa smiltiņām un tas arī viss, ļooti ceru, ka nelīs lietus, jo nebūs patīkami, tad jau tiekamies rīt pēc spēlēm :)
Cik bieži jau mēs esam kļūdījušies, vērtējot cilvēku, pirms vēl esam iepazinuši.? <-- nenormāli daudz!
Čau, 4dienā, kad Lienča beidzot izdomāja apmeklēt trenniņu, nu esmu netīra- baigi švaki. Bet kā man gāja pa dienu. - Piecēlos 9.30, gāju izmazgāt matus, tur sačīnīju visu blah blah blah, tad sataisījos un izdomāju, ka esmu kkur pakāsusi savu melno acu zīmuli un tušu- nu bāc, neesmu savā elementā, tas ir boorings. Tad brālis veda uz skolu, ievārījām šlāgerus, kā jau vienmēr. Tā tā tā. skolā konsultācijas bija labas, ātri pagāja un ar Aneti gājām uz silvu! Tur samīļoju mazo, mazo kaķīti un gāju uz trenniņu, pa ceļam mani forši nomēdīja garāmbraucoša mašīna. :D XD.
AAAii, labi, man jāmācās eksāmenam un vēl jāēd un vēl jāuzraksta kādam vēstule- ai daudz darba :D
Uz eksāmenu jādodas ar skaidru galvu: daudzās lietās nāksies iedziļināties pirmo reizi.
Tieši tad, kad man kaut ko ļoti gribas uzrakstīt kaut kas nobrūk manā blogerā! Bet paldies, ka tomēr viss ir atrisinājies :). Nu ko, pirmais eksāmens ir pabeigts- kā es nezinu, sekmīgai jābūt! Bet tātad par to visu: Pirmais teksts par kaut kādu muzeju, otrais par cilvēku personvārdiem, tad tur visādi uzdevumi- pie lasīšanas. Valodas lietujuma daļā bija jāraksta lokāmi divdabji īstenības izteiksmē un kaut kas tāds- bet nu jā, viena kļūda gandrīz visiem, ka vārdu ''ēst'' uzrakstīja ''ēsdams'' nevis ''ēzdams''. Lielā rakstu darba tēmas: Ar ko es lepojos. Kādu es redzu Latviju. ''Ko sēsi to pļausi''. Es izvēlējos tēmu, ar ko es lepojis- t.i. Gimene, ar sevi, ar draugiem :)
Labi, pietiks runāt par eksāmenu, tagad jāgaida vērtējums!
------------------------------------------------
Pēc eksāmena ir jāsvin, vai vismaz jāatpūšas kopā ar savējiem. Un jā, mēs uztaisījām piknikošanu pie Lauras. Atkal mans foķis bija pilns ar bildēm, kuras izsūtīju jau šorīt no rīta ap 1:00, jo pagājušā gada bildes saņēmu tikai pēc gada, un man tā kluži netīk. Nu re, satikāmies pie topa- es pa topu varēju braukt ar ratiem- wii, sapirkām desas, pepsi, čipsus, gurķīšus, tomātus,. dipi mērcīti un maizi, un varējām ēst. Sacepām ugunskurā ko nu katrs gribēja, un tad sitām bazaru. Tad es ar dažīem aizgāju spēlēt galda tenisu un jāa- es esmu neuzvarama. [laimes deja]. Tā nu safoķējos ar visiem ''Netīrajiem'' <-- biš citā nozīmē. Un jā, fun fun fun.
Tad Linda ap 12 gāja mājās, tad es izdomāju, ka viena tā jau negribu vandīties un gāju līdz jānītim ar viņu un pēc tam ātrā solī pa rīdzeni bliezu mājās, un ko tu neteiksi, brauc pretī mentu buss, es jau domāju- super! Vedīs majās, vai rakstīs proķi, bet nēe,pabrauca garām, un es pilnīgi staroju :D
Tā es nonācu mājās, sataisīju bildes, gāju gulēt, un re kā esmu pamodusies. MAN ŠODIEN BRĪVDIENA, tikai vakrā trenniņš, uz kuru es negribu iet tapēc ļooti ceru, ka līss lietus :D
Šodien konsultācijas jau beigušās atkārtojām visādas fīčas latviešu valodā, atliek tikai gaidīt vakaru, nu +/- ap 18 sākšu kaut ko atkārtot, pārskatīšu kkādus teicienus/aforismus, lai sanāk gudrāks domraksts. Rīt nopirkšu šokolādi un ūdeni un tad jau go go go.!
Protams, tagad ārā spīd saule, bet kad nācu es mājās bija jālīst lietum un man jau nebija lietussarga.
Jā, jāuztur labas attiecības ar visiem, ja nu kas, būs kam zvanīt .. [giggle, no 6dienas]
Nobody cares if you can’t dance well. Just get up and dance!
Labākā, labākā, labākā 6diena šo gadu laikā, viennozīmīgi. Jo tik superīgi pavadīts vakars/nakts/rīts ir vienkārši neaizmirstami. Paldies Sinčai par to, savādāk jau nevarētu būt tik labi, trakas lietas var darīt kopā.
Grundzālē dejojām, all night long. Sākumā tiešām domāju, ka neviens neaicinās un kkā tā, bet biju patīkami pārsteigta, jo aicināja principā lielāki par mani, vai +/- tādi paši. Očeņ harašo.
Neizplūstot sīkumos, devāmies mājās no balles. Tad uz plāņiem un tad biš centrā pasēdējām un parunājāmies.
Tā arī 6.43 nonācu mājās beidzot, izvedu suni, paēdu, un aizgāju pagulēt. Tā līdz 12 es nogulēju un nu jau 13.30 kad jātaisās drīz uz mūzikas skolas izlaidumu- jēeh!
Ā jā, pirms tās balles biju jāņukalnā, tad pie Mārča pasēdējām kamēr šis zāli pļāva, tad vēl teperī ar Aneti biju un kaut kā tā!
Bija lieliski, bet nets nav īstā vieta, kur izplūst sīkumos. ! Atāa! :)
Paldies Sinča, par to, ka iepazinu jaunus cilvēkus! :D
Words are like bullets and they kill as good as any gun.
Čau. Šodien 21. jeb visos miestos pa kādam lielākam un mazākam pasākumam. Arī mums ar Sinču pa kādam plānam, kas jārealizē līdz vakaram, jeb,precīzāk, jātiek līdz Grundzālei, kas pašlaik šķiet neiespējami.
---------------------------
Vakar ar Aneti ap 20.00 aizšāvām līdz teperim, tur papļāpājām un 21.00 biju mājās. Pa ceļam nopirku apelsīnu sulu- ņam ņam ņam. Tomēr vakar mana kāja sāpēja tik tiešām nežēlīgi, ka kliboju visu ceļu.
Bet nu šodien jau ir labāk un atkal ar Aneti aizčāpojām līdz teperim pafoķēties. Ieejot topā iraudzīju kādu cilvēku, ko noteikti negribēju satikt, bet tīri vienalga, uzmetām šimm, tā ka po. Tad pie tepera pafoķējāmies un gājām uz pelēkajiem. Tur pačilojām un iesmējām un go home. Tad Sinčai aizvedu legingus, un nu gaidu, kad varēšu aizposties līdz dušai un saposties tā lai var aizšaut līdz koncim. Jāpaskatās, kā savējie danco :))
5diena pagājusi, lai gan jaam. Tā kā biju valmierā nopirku svārkus, diezgan šiki. Un jā, tad piezvanīju Anetei lai noskaidrotu rītdienas tikšanās laiku un jāam, piedāvāja izmaukt ārā, pie Tepera pasēdēt. Pasēdējām papļāpājājām un jam esmu mājās tagad. Kāja ir vienkārši metama, visu laiku kliboju. Vienīgi tagad Anete zvanīja uz piedāvāja uz vienu ballīti, bet nu es galīgi negribēju nekur iet, šī apvainojās, bet tiešām damn ;)
Uzlikt austiņas, uzslēgt savu mīļāko dziesmu un pagriezt uz skaļako.
Nu ko, šī bija mana pēdējā diena pamatskolas solā. Bija pēdējais zvans, pēdējā stunda šādā klases kolektīvā. Bija ļoti jauki,manuprāt, kā mēs pēdējo zvanu pavadījām. Sākumā zālē iegājām, pa 2 - meitene ar zēnu, nu tā šiki. Tad nolasīja mūsu klases ''vēstuli'', tas ar tā jauki. Aizgājām nodziedāt dziesmu, par to kā mēs dzīvojam pasakās. Tad 8 klases mums uzdāvināja zvaniņus, un piltspalvu, un nodziedāja dziesmu, tas bija sirsnīgi. Paši nobildējāmies pie zvana, kas bija zāles vidū no ziediem un gājām uz pēdējo stundu- klases stundu.
Tur par katru no mums skolotāja pateica, ko par mums domā. Mani raksturoja,kā klases dvēseli, ar viennozīmīgi labu balsi. Jūtos lepna, ka kāds uzskata, ka man ir laba balss- iepriecināja. Un par katru no klasesbiedriem stāstīja tik patiesus vārdus, kad nācās smaidīt, tomēr pilnīgi asaras acīs klausoties ko tādu, jo tas viss nebija iestudēts, bet gan domas, kas vāktas 3 gadu garumā.
Tad mēs ar Lieni domājām, ka iespējams vairs nesatiksim daļu no šiem cilvēkiem, lai kā arī gribētu. Baigie piedzīvojumi kopā ar viņiem bijuši, bet to zinam,lielākoties, tikai mēs, lai tas paliek skolas sienās un aiz tām, nevis skolotājas ausīs.
Lielisks dienas iesākums, ar atmiņām. Bet nu pats svarīgākais priekšā- eksāmeni. Tieši tie noteiks manu likteni, kur mācīšos es :)
Es jūtos izsmelta- pavisam.
Man vajadzētu priecāties, ka rīt [18.05] man ir pēdējā ''ritīgā'' mācību diena pamatskolā. Bet! Galīgi nav tādas prieka sajūtas, jo mani nomākuši vēl pēdējie parādi, kas grābjami, kā lapas rudenī. Krievu valodas vārdiņi mani spīdzina jau 4 stundu, un bet saprašana laikam paliek ar vien mazāka. Mūzikā vēl pēdējā ieskaite. Mājturībā jānodod kleita. Sportā nezinu kas jādara. Un jā- tas arī viss- atā atā ierastās mācību stundas ar bēčiem. Gaidu atzīmes gada, visos priekšmetos. Pagaidām zinu, ka Vizuālajā man ir 9- tas ir labi, ja tālāk domāju par mākslas vidusskolu. Sociālajās- 7, jo dabūju sen n/v, ģeō- 7, matenē-6. Bet vēl priekšā eksāmeni.
------------------------------
Es gribu ātrāk pārdzīvot rītdienu un tad es būšu ļoti laimīga, kad varēšu atpūsties 3 dienas no visa. Es gribu izklaidēties, lai aizmirstos. mmmm.
Labi, es vēl pēdējiem spēkiem, apelsīnu sulas glāze pie rokas. Atveru my pictures un lasu savus saskenētos krievu valodas vārdiņus, vēl nedaudz, lai pavisam manas smadzenes no tiem atrofētos, bet nekas.
Piektdien jau pēdējais zvans, un tad viss. Bēču spēks mani vada vēl mēnesi. ! Pilnīgi acs aptecējās. Uhh.
Šoreiz iztiksim bez ievadfrāzēm, jo tās jau tiks izteiktas attēlos. Šodienas noskaņojums: Interesants.
Kājām gaisā viss šis teksts, jo nesanāk man visu pievienot, kā vēlos- bet kas gan tur liels.! :)
<--------------------------------------> Otrdiena 17.maijs, lietains, dzīves prognoze- izdevusies diena, ar konkrētiem viedokļa aizstāvēšanas laikiem, smiekliem un visu pārējo.
Skolā: Austri ievēlējām, kā gada labāko skolēnu, bet atkal jau skolotājai tur kkas nepatika, jo rediet viņš 1 eseju izprintēja no googles. Deim. A mēs esam savējie un aizgājām pie direktores un pateicām, ka viņš mūsu labā ir tik daudz ko darījis, tas viss pierādās atkal un atkal. Bet tā kā šī lap ir publiska negribas iedziļināties visās lietās, ko mūsu klase skolā dara, jo mēs esam visādi! (giggle) Tas attiecas arī uz kontroldarbiem u.c.
Annija mani iepriecināja teikdama, ka viņas paskastē mētājās zīmīte ar to, ka mūs gaida pastā! Patīkami satraukta. Rīt 8.00 pie topa un tad jau manīs. Kopā Ls 41,94.
Un ārā līst lietus jau kuro dienu. Bet tas ir labi- man. Jo negribas iet ārā un ir laiks pievērsties mācībām! Bet zini ko mazīnais tunelis ausī ir,, laikam pienācis laiks izņemt un iztīrīt, kā nekā vienu dienu šis tur mitinājies. Ā mēģinam priekš pēdējā zvana- būs dziesma: mēs dzīvojam pasakā!
Beet- šodienas hits:
Kas ir dzīve?
darbs?
nē.
pienākums arī nē.
dzīve ir tas,kas tev ir dots, lai tu to izmantotu kā vēlies.
Mums katram ir dota sava izvēle kā dzīvot. Iet pa kreisi, vai pa labi- tā jau ir izvēle!
Vai tev nav licies , ka dažas dziesmas ir tieši par tevi ?!?
Šodiena- galīgi nekas ievērības cienīgs. Matemātika- izmēģinājuma eksāmens. Angļu valoda- izmēģinājuma eksāmens.
ĀA, es pirmo reizi šogad braucu ar riteni.. Aizvadu Lienei krievu valodas vārdiņu kladi. Ķīmijas ieskaitei ar samācīts +/- . Tā jau neko- cienīgi, cienīgi!
Hei! Šodien esmu gandrīz vai labi atpūtusies. Neko neesmu izdarījusi un mācīties sākšu pēc ''radīti skatuvei'' noskatīšanās.
Šodien Griets pusi dienas dzīvo man pa rokām un skraida pa gultu, bet džerijs nu vārtās pa gultu un guļ uz spilvena. Un jā, ceru ka būs man vēl viens punduris- lai man jautrāk.
Pašlaik runājam par tuneļiem. Arī man viena auss staipīšanas procesā, gribas beidzot to zilo iemočīt tur. Un skatos, ka man paziņa piedāvā rozā kkādu ausī liekamo- ķipa radziņu. Pasūtījis sarkanu atnākuši rozā- tieši kā priekš manis.
Vakar biju pie mazās Eimijas. Viņa ir jautra, tikai dažreiz uzmet lūpu, ja neļauju viņai kaut o darīt. Bet es apbrīnoju bērnu labo vienaldzību pret pasauli, viņi vienkārši dzīvo- tā no sirds, lai arī kā ietu!
Biedējoši- bet vēl tikai nedēļa līdz eksāmeniem. Šo 5dien jau pēdējais zvans, jāsteidz nodot visi nenodotie darbi un jāizdara viss. Tad 5dien noballēsim, 6dien arī ballēsim, 7dien arī ballēsim. Pēc ballēm iesim 1dien uz latviešu valodas konsultācijām vēl visu nokonkritizēt priekš ekša un tad jau nākoš 2dien eksāmens! Demnn. Un tā visi pēc kārtas. Jāsaņemas!
Čau, šodienā! Pagājusi melnā piektdiena un pat nebija nekas īpaši pārdzīvojums- vairāk pat labais bija. Bet šodien jau 6diena, kura jau ir vairāk nekā pusē, ko nu?Kas sadarīts?
Biju tirgūu, kur viss bija slapjs, un El ienīst slapju laiku. Un jā, šodien radās jauna iesauka. Omeglē čatojot man prasīja, kā mani sauc, es teicu Liene Ella. Nu vot tas '' svešinieks'' - ok your name will be El. - it's easyier.
Mamma tikko jautāja, vai negribu vēl vienu pundurtrusi! Eii nost- esmu priecīga, wii!
Un man ļoti patīk kādā krāsā ir mani mati.
Jā, un tas aziāts man facebookā all the time raksta, vsu laiku- you are so beautifull, es tā jā- paldies. Un tik smejos tālāk. Pieprasījums :D
Mēs ar Džeriju šodien tādi līdzīgi- melnbalti.Šiki ;D
Oh šed! Šodien vismaz jautra diena bioloģijā, Jēcis bioloģijā, kamēr skolotāja kontroldarbus pētija uzlika- die mother fucker die. Tas bija fun. Tad mums bija jāskatās kkādi jēli videō, to laikā mēs visādus fun videō čekojām.
Tad pie manis bija anete un nokrāsoja man matus- sanāca šiki. Tādi gaiši brūni- blondi. Kaut kas tāds varētu teikt :D
Tad facebookā indonēzietis kko koļās- beautiful girl.. Ou ou ou ;D Jēziņ nu :D
-----------------------------------------
Un kā es ienīstu cilvēkus, kas kko diršs nepričom!
Deiim gād. Man galīgi nav noskaņojuma, lai te rakstītu hvz cik garus tekstus. Deim nu.
Vienmēr iepazīstos ar tiem kuriem nevajag iepazīties. Izdaru lietas ko nevajag darīt. Un nepaklausu cilvēkiem, kuriem vajadzētu klausīt.
Tad vēl šodien stundā man viena skolotāja sāka kko borzīt virsū, es viņai pretī, man tak po. Fun.
Ai, šodien bilnīgs mēsls ne diena!
Lodi vismaz aizgrūdu 7m 80cm, kas priekš manīm ir labi- jā! Vakar iepazinos ar Keylu [meitene] no U.S. jāsačato facebookā :)
Un beidzot esmu izlēmusi, ka nav ko marinēties un jātaisa tunelis, jo Keylai ir 2 big big big :)
-----------------------
Jauku vakaru- lai gan man tāds nav. Rīt Anetēe man krāsos parūku- tā :D
Pasaki vēl ka manējie nav izdomas bagāti- ir un kā vēl.! GALVENOKĀRT IEKOPĒ LONKU, JO MAN NEATVĒRĀS LAI PIEVIENOTU. Tur ir jauns un svaigs videō, jeb reklāma ''rīgas piena kombinātam'' :D\
Šodien skolā neko interesantu nedarījām, itkā lasījām par zvaigznēm pie pc fizikas stundā, bet mēs ar māsu twiterojām un sēdējām draudzīgajos. Ā saņēmu bildes, un man jāvāc nauda- tas būs hāard :D Bet nu man patīk savas bildes, būs vismaz ko skolai dot, kad pieteikšos :)
Bet lai teiktu vairāk kas interesants noticis, tad es nezinu :D
Šodiena izvērtās par baigāko piedzīvojumu, kopā ar foršāko AnnijuLu. Pēc stundām, kuras mums beidzās 11.20 sagaidījām viņas brāli, un šis mūs aiztransportēja līdz topiņam un mēs nopirkām pelmeņus un čipsus. Aizveda mūs pie Annijas, kura dzīvo 5km no smilčas. Pie viņas mēs sķām cept pelmeņus. un sanāca ritīgi labie, tiešām ņammaa. Gājām ārā ēst, bet tad Maksis arī gribēja, bet nu vienalga, čilojām uz soliņa un skatījāmies, cik viss ir zaļš, pa šoseju triecas mašīnas, un ārā tā pamatīgi cepina- ahh, laime- pilnīga.
Paēdām un iegājām iekšā, pasēdējām čatruletē. Visādi dīvaiņi tur bija salasījušies, bet mēs smējāmies, tas viņiem patika. Nu tad bija laiks doties atpakaļ, jo 16.00 sākās trenniņš.
Nu labi- sākam ceļojumu. Kopā kādi 8 km tika pievarēti, laimīgā kārtā. Pirmie 2 km caur pļavu, ērkšķiem, brikšņiem, tad atlikušais gar šoseju, kā saka. Kā brauc kāda mašīna tā tika- lūdzu, kaut viņa neapstātos. Tā visu laiku. Bet tad jau bijām sacepušās un zīme ''smiltene'' ideāli. Iegājām pēc saldējuma un koliņas, un devāmies uz teperi. Caur parku ātrāk līdz turienei aizkļūt tad nu gājām tur. Pusceļā man nenormāli sāka sāpēt papēdis. Bet nu nekas, kliboju tik uz priekšu. Tā nonācām tur, smiltis saule- ahh! Skrējām, lecām, un spēlējām. Beigās jau atkal sapratu to ka cilvēki nemainās- konkrēti, un šī vasara būs kārtējais pārdzīvojums- uz izturību- nervu ziņā! Sezona atklāta- tas ir galvenais. Tā pēc trenniņa braucu mājās, un jā, uz papēža ir liela čūla, abas kājas nenormāli sāp. Bet esmu starā, par šitādu iešanu, kaut kur. ! ::) Laime- pilnīga!
Tā mēs sarunājām, ka kādreiz palikšu pie Annijas pa nakti, tad uz trenniņu atkal ar kājām. Super! :)
Atliek tikai ķerties klāt mācībām. Negribas- bet aiziet liene!
Skolā satikāmies ar Krieviem un tur skatījāmies prezentācijas par viņiem. Pēc tam mājās- aši sametu visu somā un devos foķēties. Draugos var redzēt vēl pāris bildes, bet kopumā man ir 200 bildes, kurās esmu tikai es. Diena veltīta man- manām izpausmēm.Bija diezgan interesanti, ja godīgi. Sākumā ar savu podzinieka kleitu, tad ar pašas iesākti šūto mājturības kleitu, un beigās jau pierastais hipijtēls. Atlika tik ģērbties un pat nebija jādomā nekādas pozas vai kaut kas tāds- viss tā vienkārši pats no sevis.
Kopumā man ļoti patika, un varētu teikt, ka vienas no labākajām bildēm kas man ir bijušas, arī otras bildes tajā vietā bija foršas- tā ka abas šīs galerijas veido manu labāko bilžu krājumus. Paldies Lienei. Un nu jau pati nedaudz piešķīru kādu kontrastiņu un kaut ko tādu, bet nu patīkami, ka nebij daudz darba :)
Bet zini ko- man rīt stundas sākas 8.15 un iet līdz 12 laikam- vai arī ātrāk beidzās- kas to lai zin. Jo skolā tur kkādi viesi.
16.00 man ir trenniņš- varēšu sākt beidzot skriet un darīties, lai atgūtu vasaras formu, savādāk vairs bildēties negribēšu :D Bet bīčš man patīk- jā!
Milkijs teica, ka aizvedīs mani mājās, tas ir pozitīvi, ja ne, tad centrā sēdēšu all the time :D
Paldies par uzmanību šodien! Man ļoti patika, ka viens onkulīts mums gribēja dziedāt dziesmu, jo domāja, ka mums dzimšanasdiena. Un vēl ir laba ziņa, ka esmu pieteikta jau Valmieras kojās, kopā ar savām meitenēm, kas jau ies 2 kursā. Vēl pozitīvi ir tas, ka izdomājām ''LAIMAS'' reklāmu- jaukii :D
Paldies, paldies, paldies, ka ārā ir tik superīgs laiks! Lieliskii!
Bērnība ir tas laimīgais laiks, kad meš varējām darīt visu, un neviens uz mums neskatījās ''greizu'' aci. Mēs ļāvāmies mirkļiem, nedomājot par sekām. Un darījām tā, lai mums patiktu dzīvot!
Šodien tāds pavisam izsmeļoš garastāvoklis, to vien varētu darīt, kā rakstīt, tomēr lai kaut ko uzrakstītu ir jābūt idejai, bet tās man gluži vienkārši pašlaik nav. Nekas sakarīgs nu galīgi man nesanāks. Tomēr es tev varētu pastāstīt par to ko es redzu aiz loga.
Tur,aiz loga, es redzu vienkārši daudz nepabeigtas lietas. Tā pati zaļā māja, kas ir man pretī. Puse tai ir gaiši zaļa- puse tumši. Zini kapēc? Jo to nepabeidza krāsot, jo vecā kundzīte nevarēja nokrāsot visu māju, nu ne jau tādēl ka nepietika krāsas, bet tādēļ, ka viņa dzīvoja viena pati. Viņas vīrs nomira, kad es biju maza, es atceros tikai to, ka viņš no rītiem pie loga lasīja avīzi. [Mans logs ir pret viņu virtuves logu]. Tā viņš nomira, ar visām manām atmiņām par to.
Kundzītei bija arī suns, kurš bija ļooti liels, cik es atceros. Tomēr, es jau nezinu kā īsti bija- jo arī tad biju maza. Bet bērnudārzā es vienmēr zīmēju viņas suni tad jau laikam zināju kāds viņš ir. Bet mani nekad nelaida pie viņa, laikam viņš bija par lielu, lai es ar viņu dzīvotos.
Kā jau katram cilvēkam arī viņai bija savas dīvainības. Tie stāsti, ka viņa pieceļas un redz sev virtuvē fretkas un vēl nesaprotamus radījumus bija maldi lai gan peles un žurkas tajā mājā bija biežs viesis. Viņa mūž dien nebija sakopta, jo viņai nebija dušas, visus darbus darīja viena pati.
Bet mums bija ļoti īpašas attiecības. Kā draudzenēm. Sasveicinājāmies vienmēr, kad satikāmies. Ja viņai bija kaut kas ar ko mani pacienāt, vai iedot nogaršot viņa allaž to iedeva. Arī visādas rotaļlietas, ko viņai atveda viņas radinieki viņa atdeva man. Tā arī es lieldienās nesu viņai pašas krāsotu olu- vissmukāko. Ziemassvētkos piparkūku sauju- tā no sirds. Atmiņas par to, ka es visu vasaru- no rīta līdz vakaram dauzīju bumbu pret sienu- spēlējot voli. Un mūždien viņa man teica, ka man sanāk lieliski, un es daudz ko sasniegšu, tikai lai neizsitot logus. Sanāca arī reizes kad dziesmusvētkus skatījāmies kopā- kaut 5 minūtes. Viņai ļloti rūpēja mans kaķis, jo tas viņu pasargāja no pelēm. Tomēr, viņa apgalvoja, ka tas ir īpašs kaķis, jo viņš nekad neņēma neko no kaimiņiem ēdamu. Atmiņā ir palicis arī tas, a viņa teica- kad manis vairs nebūs tev būs jāņem mana māja, un jāsabūvē tās kopā- jūsu esošā māja un manējā. Lai tavs brālis dzīvo jūsu mājā un tu šajā. Un tā jūs vienmēr būsiet šķirti- bet kopā! Ahh.
Viņai nebij žēl laika, lai ar mani papļāpātu par jaunākajām ziņām Praktiskajā latvietī, vai ziemeļlatvijā.
Tie bija laimīgi gadi. Pašlaik viņa dzīvo pie saviem mazbērniem, nedaudz ''interesanta'' savā būtībā, bet tomēr labestīga''.
Māja stāv tukša, lauki ir apauguši nezālēm, sēta pussaprukusi un vārtiņi ciet.
Es taču teicu, ka dzīve ir nepabeigta!
''Cilvēku grumbas uz sejas nav no vecuma- tās ir žīmes, ka tas savā dzīvē ir daudz ko piedzīvojis- tajās atrodas atmiņas. Un tie kas veic operācijas, lai zaudētu šīs grumbas atņem sev atmiņas. Atmiņas, no visas dzīves. Jo cilvēks fiziski nespēj pretoties dabai. ļauties- ir viennozīmīgi vieglāk'' [lienčaa]
Mammīt, es tevi tā mīlu, nu tā mīlu, nu tāāā… ka visa māja šķind!
(Laima, kad viņai bija ~2,5 g)
Čau! Kā jau mēs visi zinam- šodien mammām īpaša diena- tad jau apsveic ja! Mēs ar brāli arī drīz brauksim uz veici un nopirksim kūku! :)
Šodien saulīte spīd, putni nelido, mūzika ausīs, gotiņkončas blakām un rupjmaize arī. Gaidīšu, kad mamma kaut ko uztaisīs ņammājamu.
Jāmācās nekas nav- laikam, un tas mani apmierina. Džerijs arī neko nedara, kā skrien ārā- nu pašlaik guļ gultā. Un es muļķe smejos no sāpēm, jo man krampi kājā.
Šim visam nebija nekādas jēgas, vienkārši- lai atgādinātu, ja jāsabučo mammas :)
Mājās jau kādu laiku. No 7.30- 15.00 biju centriņā. Tur gadatirgus.
Sarunājām ar Aneti, ka iesim ārā. Nu ok 10.00 pie bankomāta. A nesarunājām jau pie kura. Katra gaidam pie cita bankomāta. Tad zvana mamma un saka ka anete ir pie viņas. Jēziņ, tad satikāmies vismaz.
Gājām foķēties- ritīgi uzcirtāmies, kā hipijcacas. Un re ku bildes- patīk?
Tad gājām uz centru un satikām pašu bīberu. Tad tur iesmējām. Kā jau katru gadu ar aneti nopirkām kaut ko vienojošu- šoreiz smuki rozīš gredzeni.
Es esmu sasodīti laimīgs cilvēks. Nu tā vienkārši, ne par ko es smaidu, un beidzot dzīvoju sev. Visu dienu starojuu (sun)
''Optimisti ir vieni sasodīti laimīgi cilvēki, jo tie prot atrast laimi, kur tās nav''
Bet nu jā, šodien man tiešām vaicās, nu tā- no sirds!
* Literatūrās runājam par dažādiem Latviešu rakstniekiem, kas pa ties mani piesaistīja, jo iepriekš jau iemetu citātu par Imantu, un tā ''ilgām''.
*Matemātikas kontroldarbs likās daļēji grūts, lai gan neceru uz nekādām ''uzvaras'' atzīmēm, tomēr man likās pat interesanti. Un iepriekšējā darbā dabūju 7- lieliski!
*Vēsturē mum sadeva daudz lapas no kurām mācīties uz eksāmenu, arī labi!
*Bioloģijas kontroldarbā man nežēlīgi noveicās. Tātad mums jau bija 1 un 2 variants izpildīti. Mēs jau vēsu prātu visi atbildes sarakstījuši. A pēkšņi izrādās, ka bijuši 4 varianti. Es vienkārši šokā, jo neko jau es nebiju lasījusi. Bet zini ko? Man gadījās tieši tas variants uz kuru es tā biju cerējusi! Es nezinu kā, bet tā bija veiksme. Tā nu vienkārši izvilku atbildes un vēsu prātu visu norakstīju!
*Pēc tam aizgājām ar LienGāa uz drogām un iečekojām man matukrāsu. Bija sarkanā (devil)
*Riverā kārtīgi pieliku punci ar garšīgu rijamo.
*Pēc tam 2,5 h sēdējām pie Fresco uz pelēkajiem. Bazarējām. Tad tur priekšā nu stāvvietā bija tikai W. Jēziņ', tāda marku parāde. Super! Tad viens vīrietis labākajos gados ieliek 2 pirkstus mutē un grib pasvilpt, a čalim kkā nesanāk. Mēs tur punčus turēdamas smējāmies tik ļoti. Un atdarinājām viņu all the time.
*Satiku Milkiju- šis gāja garām!
*Sasveicinājos ar vēl vienu superpozitīvu cilvēku.
*Izdomāju to, ka par vīru nevar spriest pēc cepures, jo vakar tiešām bija sakarīgas sarakstes.
* Man ir tādi plāni 1dienai. Nu nežēlīgākie. Liene kvadrātā ies foķēties, jeb precīzāk viņa mani foķēs, jo sola 23 grādus. Nevarēju izdomāt kā man ģērbties, lai nebūtu kā parasti, man gribējās tā- šikāk. Tad nu izdomājām, ka varētu vilkt kleitiņu puķainu, bet tad es izdomāju, ka mamma apsolījās uzšūt manus superkupliseksīgos svārkus- melnos. Varētu tos, tad kādu šiku cacīgu kreklu un jā, sarkanas lūpiņas, smuku seju. Un būšu lelle. Bet tad izdomāju, ka man ir mani super- duper spilgti rozā legingi ar tiem ir jāpiedurās. Un tas jau nav viss. Nebūs jau prosta stāvēšana pļavā. Mums tur šādi tādi atribūti būs līdz, bet par tiem jau paprasi, ja gribi zināt kas :)
Atliek salādēt mp3 latviešu dziesmas jo tās ir labās. Mēs,liene kvadrātā, tikai tādas klausamies. Jā, mum spatīk latvijas radiō2. Ir super!
Rīt tirgus, moš kādu satikšu. Bet nu iešu no sākuma ar mammu un tad jau ar Anniju Lūu.
Un zini kas vēl. Domāju, ko ļoti gribētu izdarīt par vasararu. Tomēr negribas visu laiku tikai atdoties volejbolam, jo tas jau man ir apnicis- tik vienveidīgs. Gribu kaut kur aizbraukt. Tā nu man ir lieli plāni. Vai nu angļu nometne, vai krievija vai vēl šāds tāds pasākumiņš. Nu labi, par to citreiz!
Es izdomāju, ko brālim ļoti gribu uzdāvināt, bet kšs- es tev neteikšu! :)
Es tik tiešām staroju! :) Un nē, šodien es negruzīšos- beidzot ir mana diena!
Daudz mūzikas un tik vienkārši čilošu! :)
Friday Friday, Gotta get down on Friday
Ai, labi, šodien piedursimies ar dziesmām. Neklausīsimies vecos labos šlāgerus vai vēl kādus pop viverus, labāk kaut ko kas made my day''
[Nu man jau tas liekas jautri, bet nu kā kuram. Vienmēr esmu zinājusi, ka neesmu uz visiem 100%]
[Šitā jau tāda sena. A man vienalga- sasodīts!]
Jēziņ, man jau būtu vēl daudz dziemīgo ko ielikt, bet jūs savādāk te ar sirdi aiziesiet. Ai, labi čau mazie cini-mini. Atā atā atā.
Paskatos sev apkārt un redzu - vienmēr ir kāds cilvēks, kas ik pa laikam atrodas blakus. Nevis cieši klāt, nevis virs vai zem manis, bet - blakus. Redzamā attālumā, kas dod zināmu drošību, tomēr pats par sevi. Gluži kā dzelzceļa sliežu pāris, kas iet paralēli viena otrai, vienā virzienā, bet tā arī nekad nesatiekas. Reizēm ar aizmiglotu skatienu veroties dūmakainajā nākotnē izskatās, ka tur, tālumā, pie horizonta, sliedes tomēr satiekas. Tomēr tā ir tikai optiska ilūzija. Lai dzīve ritētu normāli, savu gaitu, bez katastrofām - blakus būšana ir visoptimālākais stāvoklis.
Šodien literatūrā lasījām dažādus daiļdarbus un mani ļoti ļoti iedvesmoja kāds no tiem autors Imants Mīlīgais ''Ilgas''. Diemžēl visuvarenā google neparādīja īsto miniatūru, tomēr doma ir arī šajā- augstākminētajā tāda pati.
Foršāk dzīvot melnbaltā pasaulē, jo tā ir skaistāk. Un vismaz neredz tumšos pleķus uz krāsainās dzīves muguras.
Man liekas ka mani konkrēti kāds izsmej- nu točna. Kas tā pa dienu 5. - 4diena.! Vienkārši jēeb.* Tāda veiksme.
Sākumā skolā krievu valodas vārdos no 12 punktiem 2. Sports: aizlecu tikai 3m20cm. un pēc tam tika pa 10 cm mazāk un tā tālāk. Eu, nu nepietiek jau? Vēl lodi aizgrūst nevarēju, visu laiku kā muļķe kāpu ārā no tā laukuma. Un vēl jau ir forši, ka hoķī rezultāts 5:0. Nu vismaz pēc tam iemeta. Un nu nejau man vēl var nevekties. Jes, formas atnāk XL nevis XS. Jēbal, no sākuma tas bija ritīgi fun jo es domāju, ka mani ''āzē'' bet nē. Vienkārši sāku gruzīties vai nu man jāed vairāk vai nezinu kas jādara. Dievs mani izsmej.!
Ejam uzšaut?
Tak jābūt labi, vai ne?
Es eju skatīties ugunsgrēku. Vismaz tur notiek kaut kas stūlbs, bet interesants. Man liekas, ka mana forma derēs Silvijai, viņa tieši tā seksīgi tur grozījās.
Bāc, ja es nebūtu izmācījusies ta točna kkas lidotu. Un filmā kkāds muļķis mēģina mazaijai kko ieskaidrot- pa galvu ~ :D
Murr. Re, otra garākā diena ir pagājusi. Pat tīri veiksmīgi;)
Ko es šodien sadarīju- hmm. Angļu valodā pie klases audzinātājas atkal sākās kariņi- ar dzēšgumijām, slapjām lupatām. he. Tad izdomājām, ka bišķi jāpajoko ar skolotājas nerviem un jēees. Izrāvām internetu- tad izdomājām, labāk izrausim peli no pc. Tā arī palika- paši aizgājām prom. Jaukī (sun)
Hmm, vēl kas. Man šodien bija čirku-lokas. Nu tādas šikas. Un krievu valodā no 12 punktiem dabūju 2. Esmu starā! :D Bet man šodien ir jāsamācās 2 kontroldarbiem- matemātikas un bioloģijas. Nu labi biō kd atbildes ir klases domīšos, jo mēs jau kā kārtīgi cilvēki nopizģījām kd un izpildīja Austris. :)
Ā un krievu valodā bija normāls team work. Visa krievu grupa kopā pildījām vienu darba lapu! ;)
Un 1dien sola 23 grādus. Es normāli staroju! Tā ka droši vakarā būs jāuztaisa kāda bilde, sarunāju čiksi kas mani pafoķēs (sun)
Un un un šodien sportā normāla nūģe esmu. Aizlecu tikai 3m 20cm Nu bļāviens. Lode ar šodien negrūdās, nu šerpi.
Labi, es staroju, staroju pie domīšiem lai visu norakstītu. Vakars bija jauks, labi cilvēki rakstīja un tā. Brālis arī man mājās. Un sataisīja mašīnai logu, lai verās vaļā. Tā ka rīt uz skolu droši ievārīsim šlāgerus :D
‘’Mūža pirmie gadi ir kā spēļu lācēni, zaķēni un kaķēni - mīksti un pūkaini, silti un mīlīgi, cita rokas vadīti. Laika ritumā tie pazūd tāpat kā rotaļlietas - nezin kur un kā, atstājot pa atmiņu ainai, kas vairāk rādās nosapņota nekā piedzīvota,’’ teica Māra Svīre.
Mazi un mīļi mammas acīs bija brālis un māsa- Liene un Jānis. Abi kopā darīja vislielākos darbus un nedarbus. Abi kopā bijām mana bērnība, kopā vienmēr un visur, gan priekos, gan nokaunināšanas laikā. Mūsos bija spēks darīt lietas kopā, tādēļ mēs abi esam mana bērnība, manas bērnības lielākās ačgānības darītāji.
Kā jau visi mēdzām arī sastrīdēties un tad dusmās darījām, ko nu varējām. Tā es kā mazākā būdama teicu, lai brālis man no piemājas šķūņa atnes velosipēdu, viņš to arī darīja. Bet pa to laiku, kamēr viņš tur šiverējas es nodzēsu gaismu un ar piekaramo atslēgu aizslēdzu šķūņa durvis. Sākumā tas bija joks, līdz es nevarēju durvis atslēgt. Nācās doties pie tēta pēc palīdzības.
Mazi,pūkaini bija bērnības nieki. Bet paši ar radziņiem. Brālis un māsa ir viss, kas īstai bērnībai, nedarbiem vajadzīgs.
