Šodiena izvērtās par baigāko piedzīvojumu, kopā ar foršāko AnnijuLu. Pēc stundām, kuras mums beidzās 11.20 sagaidījām viņas brāli, un šis mūs aiztransportēja līdz topiņam un mēs nopirkām pelmeņus un čipsus. Aizveda mūs pie Annijas, kura dzīvo 5km no smilčas. Pie viņas mēs sķām cept pelmeņus. un sanāca ritīgi labie, tiešām ņammaa. Gājām ārā ēst, bet tad Maksis arī gribēja, bet nu vienalga, čilojām uz soliņa un skatījāmies, cik viss ir zaļš, pa šoseju triecas mašīnas, un ārā tā pamatīgi cepina- ahh, laime- pilnīga.
Paēdām un iegājām iekšā, pasēdējām čatruletē. Visādi dīvaiņi tur bija salasījušies, bet mēs smējāmies, tas viņiem patika. Nu tad bija laiks doties atpakaļ, jo 16.00 sākās trenniņš.
Nu labi- sākam ceļojumu. Kopā kādi 8 km tika pievarēti, laimīgā kārtā. Pirmie 2 km caur pļavu, ērkšķiem, brikšņiem, tad atlikušais gar šoseju, kā saka. Kā brauc kāda mašīna tā tika- lūdzu, kaut viņa neapstātos. Tā visu laiku. Bet tad jau bijām sacepušās un zīme ''smiltene'' ideāli. Iegājām pēc saldējuma un koliņas, un devāmies uz teperi. Caur parku ātrāk līdz turienei aizkļūt tad nu gājām tur. Pusceļā man nenormāli sāka sāpēt papēdis. Bet nu nekas, kliboju tik uz priekšu. Tā nonācām tur, smiltis saule- ahh! Skrējām, lecām, un spēlējām. Beigās jau atkal sapratu to ka cilvēki nemainās- konkrēti, un šī vasara būs kārtējais pārdzīvojums- uz izturību- nervu ziņā! Sezona atklāta- tas ir galvenais. Tā pēc trenniņa braucu mājās, un jā, uz papēža ir liela čūla, abas kājas nenormāli sāp. Bet esmu starā, par šitādu iešanu, kaut kur. ! ::) Laime- pilnīga!
Tā mēs sarunājām, ka kādreiz palikšu pie Annijas pa nakti, tad uz trenniņu atkal ar kājām. Super! :)
Atliek tikai ķerties klāt mācībām. Negribas- bet aiziet liene!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru