Paskatos sev apkārt un redzu - vienmēr ir kāds cilvēks, kas ik pa laikam atrodas blakus. Nevis cieši klāt, nevis virs vai zem manis, bet - blakus. Redzamā attālumā, kas dod zināmu drošību, tomēr pats par sevi. Gluži kā dzelzceļa sliežu pāris, kas iet paralēli viena otrai, vienā virzienā, bet tā arī nekad nesatiekas. Reizēm ar aizmiglotu skatienu veroties dūmakainajā nākotnē izskatās, ka tur, tālumā, pie horizonta, sliedes tomēr satiekas. Tomēr tā ir tikai optiska ilūzija. Lai dzīve ritētu normāli, savu gaitu, bez katastrofām - blakus būšana ir visoptimālākais stāvoklis.
/Autors nezināms/
------------------------------------------------------------------
Šodien literatūrā lasījām dažādus daiļdarbus un mani ļoti ļoti iedvesmoja kāds no tiem autors Imants Mīlīgais ''Ilgas''. Diemžēl visuvarenā google neparādīja īsto miniatūru, tomēr doma ir arī šajā- augstākminētajā tāda pati.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru