Uzlikt austiņas, uzslēgt savu mīļāko dziesmu un pagriezt uz skaļako.
Nu ko, šī bija mana pēdējā diena pamatskolas solā. Bija pēdējais zvans, pēdējā stunda šādā klases kolektīvā. Bija ļoti jauki,manuprāt, kā mēs pēdējo zvanu pavadījām. Sākumā zālē iegājām, pa 2 - meitene ar zēnu, nu tā šiki. Tad nolasīja mūsu klases ''vēstuli'', tas ar tā jauki. Aizgājām nodziedāt dziesmu, par to kā mēs dzīvojam pasakās. Tad 8 klases mums uzdāvināja zvaniņus, un piltspalvu, un nodziedāja dziesmu, tas bija sirsnīgi. Paši nobildējāmies pie zvana, kas bija zāles vidū no ziediem un gājām uz pēdējo stundu- klases stundu.
Tur par katru no mums skolotāja pateica, ko par mums domā. Mani raksturoja,kā klases dvēseli, ar viennozīmīgi labu balsi. Jūtos lepna, ka kāds uzskata, ka man ir laba balss- iepriecināja. Un par katru no klasesbiedriem stāstīja tik patiesus vārdus, kad nācās smaidīt, tomēr pilnīgi asaras acīs klausoties ko tādu, jo tas viss nebija iestudēts, bet gan domas, kas vāktas 3 gadu garumā.
Tad mēs ar Lieni domājām, ka iespējams vairs nesatiksim daļu no šiem cilvēkiem, lai kā arī gribētu. Baigie piedzīvojumi kopā ar viņiem bijuši, bet to zinam,lielākoties, tikai mēs, lai tas paliek skolas sienās un aiz tām, nevis skolotājas ausīs.
Lielisks dienas iesākums, ar atmiņām. Bet nu pats svarīgākais priekšā- eksāmeni. Tieši tie noteiks manu likteni, kur mācīšos es :)
Pēc mirkļa braucu uz Valmieru.! :) :(
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru