trešdiena, 2011. gada 18. maijs

Bardaks. Uz galda. Galvā. Un dzīvē.

 Es jūtos izsmelta- pavisam.
Man vajadzētu priecāties, ka rīt [18.05] man ir pēdējā ''ritīgā'' mācību diena pamatskolā. Bet! Galīgi nav tādas prieka sajūtas, jo mani nomākuši vēl pēdējie parādi, kas grābjami, kā lapas rudenī. Krievu valodas vārdiņi mani spīdzina jau 4 stundu, un bet saprašana laikam paliek ar vien mazāka. Mūzikā vēl pēdējā ieskaite. Mājturībā jānodod kleita. Sportā nezinu kas jādara. Un jā- tas arī viss- atā atā ierastās mācību stundas ar bēčiem. Gaidu atzīmes gada, visos priekšmetos. Pagaidām zinu, ka Vizuālajā man ir 9- tas ir labi, ja tālāk domāju par mākslas vidusskolu. Sociālajās- 7, jo dabūju sen n/v, ģeō- 7, matenē-6. Bet vēl priekšā eksāmeni.

------------------------------
Es gribu ātrāk pārdzīvot rītdienu un tad es būšu ļoti laimīga, kad varēšu atpūsties 3 dienas no visa. Es gribu izklaidēties, lai aizmirstos. mmmm.
Labi, es vēl pēdējiem spēkiem, apelsīnu sulas glāze pie rokas. Atveru my pictures un lasu savus saskenētos krievu valodas vārdiņus, vēl nedaudz, lai pavisam manas smadzenes no tiem atrofētos, bet nekas.

Piektdien jau pēdējais zvans, un tad viss. Bēču spēks mani vada vēl mēnesi. ! Pilnīgi acs aptecējās. Uhh.

Šodiena ir laba, jo pastā mani iepriecināja!

Labi, es steidzos!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru