ceturtdiena, 2011. gada 24. februāris

Ēd krītiņus, būs krāsaināka dzīve.



Kasans Saids Amers stāsta par lektoru, kurš pirms semināra izņēmis no maka divdesmit dolāru banknoti un jautājis:
- Kurš vēlas šos divdesmit dolārus?
Pacēlušās vairākas rokas, bet lektors bildis:
- Pirms tos atdodu, man kaut kas jāizdara.
Viņš nikni samīcījis naudas zīmi un jautājis vēlreiz:
- Kurš tagad vēlas šo naudu?
Atkal pacēlušās rokas.
- Un ja es izdarīšu šādi?
Lektors izveidojis no naudas zīmes bumbiņu un sviedis to pret sienu. Kad tā nokrita uz grīdas, lektors to zākājis, mīdījis kājām, tad parādījis auditorijai vēlreiz – sapluinītu un netīru. Viņš atkārtojis jautājumu, un atkal pacēlušās vairākas rokas.
- Nekad neaizmirstiet šo nelielo ainiņu! – lektors sacījis. – Nav svarīgi, kas tiek darīts ar banknoti, tie ir un paliek divdesmit dolāri. Arī dzīvē bieži gadās, ka mūs samīca, saburza, nolād un apvaino – bet mēs joprojām esam tikpat vērti kā pirms tam.
---------------------------------------------------------------------------------
Kā tu domā, cik vērtīgs tu esi?
Savās acīs tu esi vērtīgāks, nekā manējās?

Arī šodien nebūs nekā filozofiska, no manas puses, bet vienkārši ballīte.

Gaidu kādu ballīti, lai varētu normāli izballēties. Jēs, jēs.

Laimīgu jauno gadu, un atceries vērtības! :D

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru