Zilacainas tumšmates stāsts par to kā pacelt vīna glāzi skumjā vientulībā, izbradāt peļķes rudens pēcpusdienā un pasmaidīt nepazīstamam pretimnācējam. Šeit ir stāsti, kurus bail paust skaļi,kurus rakstot klaviatūru mēdzu slaucīt no asarām, un kafiju, kas nekad neatdziest. Par dzīvi ar salauztiem cilvēkiem un sevi.
sestdiena, 2011. gada 19. februāris
Live your life
Vakars pienācis.. Un man ir labs garastāvoklis nu tāds- foršais.
Vareni, ka ir tik forši draugi, kas rakstīs tik ilgi, kamēr galīgi jāskrien prom. Tik tik tik lieliski. Pavisam vienkārši, bet labi.
Un labs garastāvoklis no pozitīvajām emocijām, kas rodas ieķiķinot par foršajiem jociņiem.
Visu vai neko- kjūut. :))
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru