...prieciņš.
Es katrā dienā esmu laimīga.Ne visu dienu,bet katrā dienā vismaz mirkli.
Zini, kas mani dara tik laimīgu? Sajūta, ka es spēju visu. Jā, visu- protams, sava saprāta robežās. Tā pat kā tu.
Bet tomēr, kapēc mēs savā dzīvē esam tik egoistiski un tik truli. Paīstam, es nepārspīlēju. Mēs cilvēki esam tik lepni un pārdroši, par savu varenību un pilnīgi visu uztveram kā pašsaprotamu lietu.
Bet tiem kā kaut kā trūkst! -domā viņi ir tādi kā pārējie? Nē, viņi savu laimi meklē savādāk. Daudz vienkāršāk un sirsnīgāk. Viņi ir viens otram bez aizspriedumiem, bez nekaunīgām piezīmēm.
Bet lielie bosi un varasvīri ir tik nožēlojami savā attieksmē pret visu pārējo dzīvi. Viņiem viss ir- a kam viņiem skaistāku dzīvi. Miljons kabatā, jaunākais uzvalks mugurā, un kāja spiež uz jaunākā modeļa mersedesa- nu labi, varbūt arī ir personīgais šoferis.
Bet zini ko, man pajāt [atvainojos], to nožēlojamo dzīvi, kas liek viņiem novērsties no savas laimes, jo cilvēks nevar būt laimīgs tikai bagatībā. Un tā mīlestība nevar būt īsta, ja tai apakšā stāv miljoni.
--------------------------------------------------------------------------------
Un tomēr- es priecājos par krāsām, kas ir forši nosmērētas pa manu plaukstu un top uz sienas..
Es priecājos par cilvēkiem, kas man ir apkārt, un par tiem, kas nav man apkārt.
Es priecājos par sauli, mēnesi, dzīvi..
Es vienkārši priecājos par to kas man ir, nevis žēlojos par to, kā man nav♥
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru