Zilacainas tumšmates stāsts par to kā pacelt vīna glāzi skumjā vientulībā, izbradāt peļķes rudens pēcpusdienā un pasmaidīt nepazīstamam pretimnācējam. Šeit ir stāsti, kurus bail paust skaļi,kurus rakstot klaviatūru mēdzu slaucīt no asarām, un kafiju, kas nekad neatdziest. Par dzīvi ar salauztiem cilvēkiem un sevi.
svētdiena, 2011. gada 27. februāris
Zummm*
Dammn, jau 7dienas vakars. Rīt sākšu ar improvizāciju, pie kartes- ģeō. Tātad lielākā upe, salām bagātākais ezers bla bla bla..
Bet es biju Valmierā un nopirku sev podzinieka kleitu un kurpes. Moš rīt uztaisīšu bildi, kā man izskatās, lai jau dažam labam tiek :D
Saulaina diena- nai na nai..
Šodien jau skatos hokejū un domāju, ka visiem kam vakar reiba nu vairs nesāp galva.
Ā un es izdomāju ko dāvināt Sinčai uz 18 (giggle)
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru