Zilacainas tumšmates stāsts par to kā pacelt vīna glāzi skumjā vientulībā, izbradāt peļķes rudens pēcpusdienā un pasmaidīt nepazīstamam pretimnācējam. Šeit ir stāsti, kurus bail paust skaļi,kurus rakstot klaviatūru mēdzu slaucīt no asarām, un kafiju, kas nekad neatdziest. Par dzīvi ar salauztiem cilvēkiem un sevi.
ceturtdiena, 2011. gada 24. februāris
Kārtējais nesakarīgais penteris!
Murr*
Es esmu mazs staigājošs FAIL's. Vai arī man vienkārši sanāk izgāzties. Šodien normāli eju topā un ''iznesu'' durvis. Vienkārši ieskrēju durvīs-paņēmu tās uz ''masiņu''.
Ko vēl? Emm cepām pankūkas. viss jau bija labi, bet viena panna bija pilnīgs sūu*, lai tā panna uzsiltu pajiet 10 gaismas gadi, laikam beidzot skolu jādāvina panna (giggle)
Vēl varētu pieminēt to, ka slidoju 15 apļus. Vienkārši kājas jau metamas pēc pirmajiem 5 apļiem.. Hāard work work.
Un drīz būšot fotosesijas bildes :)
Jām, pabeidzu rakstīt kaut kādu lugu +hoķīs. :)
Jauks vakars! [5:4]
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru