Par šito mazo, mīļo radījumu : PAR SEVI
Nu ko droši varu teikt, ka es nekad neaizmirstu- es vienkārši aizmirstu atcerēties.
īstenībā tāda pati, kā visi pārējie, tomēr es ar kaut ko atšķiros. Protams, tas jāprasa ne jau man, bet apkārtējajiem, kas mani ievēro, vai tur pretim neievēro. Es šausmīgi mīlu darīt lietas, kas citiem liekas nejēdzīgas un pat nesaskata tajās neko īpašu. Tas lūk dara mani īpašu/īpašāku.
Māku uz lietām apskatīties savādāk. Esmu cilvēks, kas visu uztver ar redzi. Visus sīkumus es nosapņoju un tad zinu, kas jādara.
Bet nu ''vāru arī sūdus', bet tas jau tā. Tagad cenšos stāstīt tikai labas lietas par sevi (giggle)
Mani varētu raksturot nepārliecināta pārliecība par sevi. Jo man patīk daudz runāt, tomēr ne vienmēr es saskatu tajā kaut ko īpašu. Ja jāsaka tā pa nopietno, tad nepatīk mann publikas priekšā runāt, bet nu es mēģinu no tā atradināties, tapēc piedalos visur, kur varu.
Arī melnbalta bilde- krāsainā rāmī. Jo esmu ''kritusi'' uz melnbaltām bildēm, jo tajās es saskatu daudz vairāk patiesības un stāsta, kā krāsainajos attēlos. Arī sevī es saskatu ko vairāk nekā pārējos. Iedomīgi- iespējams, bet esmu tāda viena.
Emm, es nemēdzu sevi atklāt pa īstam. Bet ja man nāks smiekli es smiešos un ja gribēšu raudāt es raudāšu. Man ir no kā kaunēties, bet esmu nekaunīga.
Ar mani, vai pret mani.
Es mīlu piedzīvojumus, vienkāršas lietas, nepārkāpju savas robežas, volejbols, fotō, draugi, ģimene, skyps un visādi gardumi ***
Bet nu ko es te penterēšu ntās rindkopas. Par mani vienkārši- Dīvaina. - katram tas izteiks ko savādāku un tas ir pas labākais.
P.S. šodienai mīlīgās bildītes. Jauku vakaru :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru