Zilacainas tumšmates stāsts par to kā pacelt vīna glāzi skumjā vientulībā, izbradāt peļķes rudens pēcpusdienā un pasmaidīt nepazīstamam pretimnācējam. Šeit ir stāsti, kurus bail paust skaļi,kurus rakstot klaviatūru mēdzu slaucīt no asarām, un kafiju, kas nekad neatdziest. Par dzīvi ar salauztiem cilvēkiem un sevi.
trešdiena, 2011. gada 23. februāris
positively thinking
Hey.. :)
Zinkas pa šodienu noticies? Nekas īpašs.
Tātad skolā safoķējām bildes priekš podzinieka prezentācijas,protams, es jau esmu verrii smārt un pēc tam arī normāli iepozēju. [skt. augstāk].
Tad gāju uz ''river'u'' un pieēdos, un izčekoju ēdienkartē kokteiļus.
Tad aizčāpoju mājās, ieliku bildes pc.
Devos uz voli. Tur forši pakačāju savas kājas, lēkājot pa trepītēm, kā arī kļuvu par izejošo cēlāju (sun, sun, sun)
Kas vēl tāds labs? Nu nezinu. Rīt cepšu pankūkas skolā (lick).
Bet pašlaik skypā, kā jau parasti sačatoju ar foršo draudziņu, pabeidzu mācīties sasodīto fiziku, un galvā nenāk nekāda doma, par ko lai uzraksta kādu filozofisko tekstu- tad jau laikam nevajag ar!
Ehh, gaidu bildes no fotosesijas.
Un gaidu kādu, kas mani izkustinās no šīs garlaicības. Ballīteee!
P.s. nākoš 4dien braucu uz rīgu. atvērtajām durvju dienām- dizaina skolā (h) un 5dien LČ :)
Laikam biš aizrāvos. Labs vakars!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru