pirmdiena, 2011. gada 21. februāris

Nav jāzin nosaukums,, lai saprastu mīlestību.






Laif is laif na na na na na..

Ehh cik labi apzināties, ka man apkārt ir tik nežēlīgi lielisku cilvēku. Un šos cilvēkus es nosaukšu par draugiem.
Lai gan cik man ir draugu? Vairāk ir tikai paziņu, nu tā- čau, atā, kā iet.. Bet īsti draugi, man ir tādi, ar kuriem es smejos, daru dažādas stūlbības, pavadu kopā laiku, vai vienkārši klusēju. Jā, draugi man ir tie, ar kuriem klusēšana vairs nerada neērtības sajūtu.

Un cik lielā vērtībā es esmu viņiem>? Vēl nezinu, bet man viņi ir liela daļa dzīves, manas pasaules, un spēka. Jo viņi ir tie, kas manu dienu padara riktīgu. Tiešām ir stūlba sajūta, ka aizej gulēt un vēl neesi parunājies/sarakstījies ar kādu foršu draugu. Tad vienīgi atliek pie viņiem aizčāpot sapnī.

Es zinu to, ka ja līs lietus viņi atnezīs man lietussargu, ja būs karsts viņi gulēs kopā ar mani uz skolas trepēm un ja būs auksts atbraks man pakaļ un aizvedīs mājās. Ja būs garlaicīgi aizvilks mani kaut uz nejēdzīgāko pasaākumu. Ja būs...

Ar īstajiem draugiem un ģimeni kaut uz pasaules malu♥

Dikti mīlu šitos mīļos, nejēdzīvos, un visādi citādi lieliskos radījumiņus. Grrr.

----------------------------------------------------------------------------
Bet ko gad izteiks 100 manu vārdu. Neko daudz. bet tomēr.. :)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru