Zilacainas tumšmates stāsts par to kā pacelt vīna glāzi skumjā vientulībā, izbradāt peļķes rudens pēcpusdienā un pasmaidīt nepazīstamam pretimnācējam. Šeit ir stāsti, kurus bail paust skaļi,kurus rakstot klaviatūru mēdzu slaucīt no asarām, un kafiju, kas nekad neatdziest. Par dzīvi ar salauztiem cilvēkiem un sevi.
piektdiena, 2011. gada 25. februāris
I'm famous
Hello my little friend*
Ir 5diena. un šodien ir atgriezies mans superduperīgais garīgais.
Ko es labu izdarīju: aizgāju uz florbolu- bija interesanti visumā, manu ''foršo'' lugu izlasīja klases priekš- ''liels paldies'' lien.^
Atcerējāmies vecos laikus, kad gājām uz florbolu.
Bioloģija: ''tev smuks dupsis'' un visi ieķiķinājām.
Un,protams, ka es aizmirsu ko īsti es gribēju stāstī (angel)
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru