Zilacainas tumšmates stāsts par to kā pacelt vīna glāzi skumjā vientulībā, izbradāt peļķes rudens pēcpusdienā un pasmaidīt nepazīstamam pretimnācējam. Šeit ir stāsti, kurus bail paust skaļi,kurus rakstot klaviatūru mēdzu slaucīt no asarām, un kafiju, kas nekad neatdziest. Par dzīvi ar salauztiem cilvēkiem un sevi.
sestdiena, 2011. gada 9. aprīlis
bezalkoholiskais fizz
Atā, atā 6diena!
Šodien biju lāses kausā. Gāja jau labi, ja neskaita to, ka mēs nokavējām 2 spēles un sāka rezultātu skaitīt ar 0:12 [pret mums].
Bet nu jā, saēdos lango maizes, daudz jogurtu un visus tā piena izstrādājumus, saldējumu.
Nu lūk- gari negribas rakstīt, bet nu man ir tagad violets krekls un smuka zvaigznīte un kakla- man patīk.
----------------------------------------------
Smilčā iegāju beidzot burgerhausā- īstenībā nebija ne vainas burgeriem un frī. Garšīgi. Un pa tv reklamēja bezalkoholisko sidru- tad jau tas nav sidrs, bet kkāda sula- rofl!
Es ceru, ka rīt uz rīgu, bēc jakas. Vīii .
Pakāaa. Izkalidēšos pie dj segas un dj spilvena!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru