Zilacainas tumšmates stāsts par to kā pacelt vīna glāzi skumjā vientulībā, izbradāt peļķes rudens pēcpusdienā un pasmaidīt nepazīstamam pretimnācējam. Šeit ir stāsti, kurus bail paust skaļi,kurus rakstot klaviatūru mēdzu slaucīt no asarām, un kafiju, kas nekad neatdziest. Par dzīvi ar salauztiem cilvēkiem un sevi.
svētdiena, 2011. gada 17. aprīlis
Superman? No! Supergirl.
jums arī bērnudārzā bija zobupasta ar aveņu garšu? tā, uz kuras bija tāds mazs bebrs uzzimēts?
Mani pamodināja saule. Un nu jau arī pc klaviatūra ir pavisam karsta, gandrīz sanāk ugunīgie vārdi man te tā rakstot.
Jā, laiciņš ārā jauks! Uhh tikko nošķaudījos, izklausījos, pēc kkāda slima ziloņa.
Bai the vei. Mamma no pilsētas atveda'2 pakas konču, un pončikuus. ņammm, kaēr viņi brauks apkopt kapus lienča ēdīs un ēdīs.
Vakar es pa ilgiem laikiem labi pavadīju laiku, un kā jau es minēju iepriekš iepatikās rakstīt protokolu. +1 manā labā, ka māku arī kko tādu rakstīt. Bet vakar aizgāju ļooti ātri gulēt, jo tiešām acis krita ciet. Un kad vēl Džerijs Līi guļ blakus, tad nav iespējams neaizmigt.
Nebūtu es šaipus logam tad pa visam noteikti nosistu to mušu, kas sauļojas uz mana loga. Grr es tos kukaiņus, kas mani kaitina varētu sasist- nosist ;D
Un pats galvenais, ka taad sākšu čekot adidas katalogus ar daudz lapām [500], lai mamma savam veicim varētu pasūtīt drēbes un botes. Jā- viss pēc manas gaumes būs. Arī čaļiem jā. Uzticēsies viņi manai gaumei.- viņiem arī nav izvēles. Tad nu jāsāk būs atzīmēt kas tāds labs man patiks- sāksim ar peldkostīmiem, jo nāk vasara- un es jau noskatīju peldšortus smukus čaļiem- ha ha ha. + Sev ar noskatīju visādas lietas, mamma ļāva (sun)
Atā!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru