Cik es patiesībā esmu stūlba. Nenovērtēju to, kas man ir jānovērtē, neizmantoju iespēju, kad tā ir jāizmanto un vienkārši ne tāda. Kas notiek?
Varētu uzdot jautājumu, kas man ir svarīgi? Atbilde droši vien būtu ģimene. Bet kas pieder pie manas ģimenes- klsesbiedri vai pazaiņas un draugi? Laikam tomēr klasesbiedri, jo ar viņiem 3dieni tomēr. Un par viņiem neviens neko neteiks. Bet tas atkal jau aizvirzās no tēmas.
Man nāk miegs no šī fufeļa un viss liekas tik stūlbs. Man vairs negribas neko darīt, nekur braukt un vienkŗši palikt vienai! Atpūsties no visas pasaules, jo tā ir apnikusi man, un es viņai.
Tomēr varbūt pareizāk nemest visu pie malas un dzīvot. Zinādama, ka man nav gribasspēka, vai es to varēšu panākt?
Ar labu nakti! Nekas svarīgs tas nebija. Tikai viens no kārtējajiesm lienes savārstījumiem, pa 2 rindkopām. Sen nebiju ar sliktu garīgo gājusi gulēt- bet lai jau!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru