Zilacainas tumšmates stāsts par to kā pacelt vīna glāzi skumjā vientulībā, izbradāt peļķes rudens pēcpusdienā un pasmaidīt nepazīstamam pretimnācējam. Šeit ir stāsti, kurus bail paust skaļi,kurus rakstot klaviatūru mēdzu slaucīt no asarām, un kafiju, kas nekad neatdziest. Par dzīvi ar salauztiem cilvēkiem un sevi.
sestdiena, 2011. gada 26. marts
!
Šodien biju limbažos spēlēt voli. Vienu zaudējām, vienu vinnējām- prieciņš. Es uzliku blokus un vēl iesitu- apmierināta!
Gājām uz veici, pa ceļam nosalu.
Bet nu nekas īpašs. Biš pačatojos pa sms, tas tā jautrākai dzīvei.
Ā un atpakaļceļā vienā vietā redzējām- 8 stirnas, tālāk-5. Un vēl vienu lapsu :)
------------------------------------------------------------------------------
murr . rīt atkal uz limbažiem!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru