Zilacainas tumšmates stāsts par to kā pacelt vīna glāzi skumjā vientulībā, izbradāt peļķes rudens pēcpusdienā un pasmaidīt nepazīstamam pretimnācējam. Šeit ir stāsti, kurus bail paust skaļi,kurus rakstot klaviatūru mēdzu slaucīt no asarām, un kafiju, kas nekad neatdziest. Par dzīvi ar salauztiem cilvēkiem un sevi.
sestdiena, 2011. gada 12. marts
Paranormal activity
Visu mūžu jau princesi netēlos.
Kādēļ pielāgoties, ja esi radīts, lai atšķirtos?!
A different language is a different vision of life.
Bērnus no dzimšanas līdz 2 gadiem māca staigāt un runāt, bet no 2 līdz 16 gadiem sedēt un aizvērties.
Tas rīta iesākumam. Bet piecēlos 10, jā jau to arī gribēju. Vismaz izgulējos. Tagad varētu aiziet uztaisīt kaut ko ēdamu- jā.
Šodien jāpaspēj samācīties priekš ģeō kd. Tad vēl šis tas scenārijam jāpadomā. Un jāgatavojas rītdienas sacensībām :D
un jāpaspēj izskatīties tv un pasēdēt pie pc.
Lūdzu ''pielipiniet'' man jaunu dziesmu, savādķ kopš vakardienas tikai- boss ar mani, mans bos ir armani. :D
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru