Šodien kārtējā 7diena. Atkal piecelies ar biš uztraukumu, bet pēc tam jau attopies, ka sēdi mašīnā uz valmieru. Braucām un aizbraucām. Spēlēju, līdz ieraugu blakām reāli pazīstamu seju- normāls aprāviens man. Galīgi neticēju, ka atbrauks (giggle)
Bt priecīga daļēji, jo no otras puses, ja slikti ietu, man būtu kauns par sevi.
Spēlēs mēģināju visu ko vienu bumbu uzsitu, vienu iemānīju un vēl blokā pa vienu roku trāpīja bumba- tas ir pozitīvais.
Vēl pozitīvāk, ka dažam pa galvu piesolīju ;d
Bet nu nospēlējām.
Tad uz dušu un teicu, ka nebraukšu mājās ar komandu, jo mani tač var aizvest. Tā nu gāju uz džipu pēc telefona- un es nemācēju attaisīt bakāžnieku- tāda losenīte :D Bet nu tad jau devos ceļā.
Bija forši: tak lēnām brauc- viņa tak uz 90-100 brauc, neuztraucies. Un vēl ruloni, kurus gribējām nogāzt ceļam priekšā, lapsa, kas skrēja pa ceļu- ehh.
Tad jau nu smilčā uzreiz neapstājāmies un devāmies mazā tripiņā. Pa centru, ieķiķinājām par dažu čiepiņu. Es parādīju, kur ir mana otra māja, tad biš pavzinājās apkārt. Un aizbraucām uz niedrāju. Tur bija tik lieliski braukāt pa trasi uz dīķa. Vienkarši kaifs- jāa (sun) Lieliski.
Tad nezinājām kur iziet viens ceļš un ''dūrām'' tik taisni. Nu neko atdūrāmies Mēros. Fan.
Tad jau atkal ūz mājaspusi.
Šito es ilgi vēl neaizmirsīšu- tiešām izdevusies 7diena!!!!!!
P.S.cerams, ka Tev,Sinč, šokolāde garšoja!
Kā arī es sākšu mācīties angleni- ceru līdz 23.00 iekalt :D
Neaizmirstami, pat laimes džempis bija līdz! :) ))) )
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru