Zilacainas tumšmates stāsts par to kā pacelt vīna glāzi skumjā vientulībā, izbradāt peļķes rudens pēcpusdienā un pasmaidīt nepazīstamam pretimnācējam. Šeit ir stāsti, kurus bail paust skaļi,kurus rakstot klaviatūru mēdzu slaucīt no asarām, un kafiju, kas nekad neatdziest. Par dzīvi ar salauztiem cilvēkiem un sevi.
trešdiena, 2011. gada 9. marts
Vēl viens dolārs
Šodien bija 7 stundas (sun). Pēc tam trenniņš, kurā spēlējām pret Blomi. Jo 2dien mums ir spēles. It kā jau man ir komanda- vismaz piekritēji, bet vēl viss jānoved, līdz tai dienai :)
Šodien tikai atcerējos, ka man 5dien ir frizieris- tātad blondā.
Kas vēl? Āaam nu lieta tāda, ka uz Kijeva [krievija] grib braukt baigi pie mums uz Latviju, un viņiem meklē ''ģimenes''. Bļāviens nu, tā gribas paņemt kādu no turienes, bet es neko nerubīju pa russki ;D Varētu tās 10 diena ņemt uz skolu, braukt uz volejbolu tur šādas tādas ekskursijiņas, vai ko tādu. Ehh nu..
Pašlaik man ir kola, čipsi, rupjmaizes kārtojums, žļembas [košļenes], un tikko izdzēru 0,5 lāsēnu (H)
---------------------------------------------------------------------------------
Lienča sāk mācīties angļu valodas diologu. Un vispār nah* man matemātikā ir ni, ja es visu izpildīju- besī.
Bet es gribu lai kāds man uzraksta, savādāk es te sēžu savā čuhņā un neko nezinu :D
Un ja kas man 7dien ir voļa spēles. [ne jau manā miestā]
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru