Zilacainas tumšmates stāsts par to kā pacelt vīna glāzi skumjā vientulībā, izbradāt peļķes rudens pēcpusdienā un pasmaidīt nepazīstamam pretimnācējam. Šeit ir stāsti, kurus bail paust skaļi,kurus rakstot klaviatūru mēdzu slaucīt no asarām, un kafiju, kas nekad neatdziest. Par dzīvi ar salauztiem cilvēkiem un sevi.
ceturtdiena, 2011. gada 31. marts
Lai cik tev ir gadu, šis ir labākais laiks tavā mūžā!
4dienāa! Garām! Un es esmu gulējusi 4h, tapēc no rīta nāca miegainais. Bet savādāk jau forši!
Sanāca tā, ka es pa telefonu norunāju 3h. Fan! Bet man baigi, baigi patika. Daudz ātrāk nekā drukāt miljoniem vēstuļu.
Arī trenniņš nenotika, un varu nedaudz atpūsties. Jo atkal jāsāk lasīt būs grāmata- rīt jāprezentē.
Bet man gribas uz Valmieru. ļoti ceru, ka varēs 1dien. Jēs, jēs! (devil)
4.mēneši jāsvin!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru