Zilacainas tumšmates stāsts par to kā pacelt vīna glāzi skumjā vientulībā, izbradāt peļķes rudens pēcpusdienā un pasmaidīt nepazīstamam pretimnācējam. Šeit ir stāsti, kurus bail paust skaļi,kurus rakstot klaviatūru mēdzu slaucīt no asarām, un kafiju, kas nekad neatdziest. Par dzīvi ar salauztiem cilvēkiem un sevi.
pirmdiena, 2011. gada 14. marts
Suzanaa, I'm crazy loving you.
You say goodbay. I say NO!
Privet. Man sāp kājas no trenniņa. Ahh forši lēkājām un skrējām- bāc nu.
Bet rīt es izgulēšos, jo man 10 ir jābūt spēlēs. Esmu komandas kapteine (devil) Tā kā uzmanaties! (rooar) Un ja kādam intrese droši varat nākt parēkt par mūsu talantu :D :)
Kas vēl?
Hokejs jāskatās! Un man ir aktivia, lāsēns un kola- pietiekami vakaram :D
Un izmazgāju savu nike maku (rock)
------------------------------------------------------------------------------------
:* BET RĪT! :)
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru