pirmdiena, 2011. gada 14. marts

Kad piedzima Čaks, nomira pasaule.


es neesmu egoiste, vienkārši man pagaidām nav ko mīlēt, izņemot sevi... ,

Ehh rīt spēles 10!

Bet nu ko. Reāli stūlbi. ''Runāa'' sadaļā atradu mājaslapu, kurā publicēti attēli, kāda japāna bija pirms, un kāda pēc zemestrīces. Es biju šokā. Asaras acīs. Tur viss bija izpostīts, izmainīts un traki sagrauts. Tiešām tas lika apzināties to, ka mēs varirs neapzinamies savas valsts vērtību. Mēs tikai kunkstam cik slikti ir, bet mums vismaz ir valsts, kur ir Mūsu mājas. Kāds reiz krita par šo valsti. Un tev nemaz nav žēl?
Tikai žēlojamies, cik ir nelāgi, bet paši neesam pie tā vainīgi? Kā teica kāds gudrais: '' Kad ''baltie'' cilvēki nocirtīs pēdējo koku tie sapratīs, ka naudu nevar ēst''.
Skumji.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru