Zilacainas tumšmates stāsts par to kā pacelt vīna glāzi skumjā vientulībā, izbradāt peļķes rudens pēcpusdienā un pasmaidīt nepazīstamam pretimnācējam. Šeit ir stāsti, kurus bail paust skaļi,kurus rakstot klaviatūru mēdzu slaucīt no asarām, un kafiju, kas nekad neatdziest. Par dzīvi ar salauztiem cilvēkiem un sevi.
piektdiena, 2011. gada 11. marts
Lollipop
labi, šodien klāt ir ilgi gaitītā 5diena, jo nedēļa jau ir vēsture. Kopumā laba nedēļa. Tomēr naķošā būs vēl foršāka- in my opinion.
ā zinkas šodien bija pats labākais, ka iekritu peļķē- nu vienkārši fan. Un man ir brūni mati, lai gan gribēju blondus. Nu vienalga, nedaudz tumšāki par iepriekšējajiem, bet nesatraucos- pēc 1,5 mēneša atkal būs jauni :D
Tā kā ir vecs?! mēness, tad nevarēju izdurt savus 2 auskarus. Tā kā 23 es tikšu pie auskariem papildus- un tad jau vienā no tiem varēšu tuneli taisīt :D
Bet pa 6dienu jāuztaisa scenārijs- labi, jau ka es zinu, kas man tur jāraksta. Un vēl jāsadomā kaut kas smieklīgs par mūsu klasi, bet zinu tikai joku pa ''smuks dupsis'', un arī par spēli, kurā iegājām klasē un neviens nerunājām, pat tad kad izsauca.
Un jā 18 balle. Ielūgumus došu 1dien. Bet nu saku kā ir, ja nepatiks balle iešu uz kultiķi, tur būs labāka. BRĀL! (finger)
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru