Zilacainas tumšmates stāsts par to kā pacelt vīna glāzi skumjā vientulībā, izbradāt peļķes rudens pēcpusdienā un pasmaidīt nepazīstamam pretimnācējam. Šeit ir stāsti, kurus bail paust skaļi,kurus rakstot klaviatūru mēdzu slaucīt no asarām, un kafiju, kas nekad neatdziest. Par dzīvi ar salauztiem cilvēkiem un sevi.
sestdiena, 2011. gada 5. marts
Es izklaidēšos, kamēr tu ballēsies.
Ātrās idejas, tā labākās. 18.30 laižu uz pasākumu pie ārzemniekiem. Bildēsu un pļāpāšu ar šamējiem- vismaz mēģināšu, to darīt.
Tā kā jūs ballējat, kur nu kuram tas ir ieplānots, bet es nesēņošu un iešu iečilot ar šamējiem. Cik pēc nostāstiem teikts, ka būs forši (sun)
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru